Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.最新文献

{"title":"Problems of Fuzzy Clustering of Microarray Data","authors":"Oleg Uzhga-Rebrov, G. Kuleshova","doi":"10.2478/v10143-010-0041-7","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0041-7","url":null,"abstract":"Problems of Fuzzy Clustering of Microarray Data Microarray technology has been the leading research direction in medicine, pharmacology, genome studies and other related areas over the past years. This technology enables researches to simultaneously study activity expression of tens of thousands of genes. After the experimental data have been processed, arrays of numerical values of gene expressions are obtained that are the basis for receiving relevant information and new knowledge. This paper briefly overviews the basics of microarray technology as well as task classes that could be solved using microarray data. The existing approaches to clustering gene expression sets are discussed. It is shown that the fuzzy c-means clustering method appears the most appropriate for that purpose. Due to that, the problem of choosing an optimal size of fuzziness parameter arises. Three widespread techniques for solving the problem are considered and their comparative analysis is provided. Mikromasīvu datu izplūdušās klasterizācijas problēmas Gēnu mikromasīvu datu tehnologijas attīstība deva spēcīgu impulsu zinātniskiem un praktiskiem pētījumiem medicīnā, genētikā, farmakologijā un citās nozarēs. Šī tehnologija ļauj vienlaicīgi iegūt tūkstošus un desmitiem tūkstošus gēnu izpausmes. Tik milzīgs sākotnējās informācijas daudzums prasa jaunu speciālo metožu izstrādi šīs informācijas apstrādei un analīzei. Iepriekšējās datu apstrādes rezultāti tiek atspoguļoti matrices formā, kuras rindas atbilst gēniem un kolonnas atbilst atsevišķiem eksperimentiem. Eksperimenti var būt saistīti ar gēnu aktivitātes atklāšanu dažādos laika punktos, gēnu izpausmju salīdzināšanu veselīgos un slimīgos organismos, gēnu izpausmju izmaiņām terapeitiskas iejaukšanās rezultātā un ar daudzām citām problēmām. Skaitlis matrices ailē atspoguļo dotā gēna aktivitātes pakāpi konkrētajā eksperimentā. Liela nozīme ir izdalītās gēnu kopas klasterizācijai. Pašlaik ir vispāratzīts, ka tādas klasterizācijas rezultāti var tikt veiksmīgi izmantoti gēnu mijiedarbības atklāšanai un dažādu iekššūnu procesu izpratnei. Tiek izstrādāts liels algoritmu daudzums gēnu izpausmju datu klasterizācijai. Plaši tiek pielietots izplūdušās klasterizācijas c-vidējo algoritms. Šim algoritmam ir daudzas priekšrocības salīdzinājumā ar precīziem algoritmiem, piemēram, ar k-vidējo algoritmu. Tomēr praktiskā šīs metodes pielietošanā mikromasīvu datu klasterizācijai rodas izplūšanas parametra m optimālā lieluma izvēles problēma. Plaši izmantojamais standarta lielums m = 2 gēnu izpausmju klasterizācijas uzdevumu kontekstā neļauj iegūt korektus rezultātus. Šajā darbā tiek veikta šīs problēmas risināšanas trīs pieeju salīdzinošā analīze. Analīzes izpildes rezultātā tiek piedāvāta konkrēta rekomendācija izmantot vienu no apskatītajām pieejām. Проблемы нечёткой кластеризации данных микромассивов Развитие технологии данных микромассивов генов дало мощный импульс новым научным и прикладным исследованиям в медицине, генетике, фармаколог","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"353 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"124471380","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Towards Open Graphical Tool-Building Framework","authors":"Edgars Rencis, J. Barzdins, Sergejs Kozlovics","doi":"10.2478/v10143-011-0011-8","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0011-8","url":null,"abstract":"Towards Open Graphical Tool-Building Framework Nowadays, there are many frameworks for developing domain-specific tools. However, if we want to create a really sophisticated tool with specific functionality requirements, it is not always an easy task to do. Although tool-building platforms offer some means for extending the tool functionality and accessing it from external applications, it usually requires a deep understanding of various technical implementation details. In this paper we try to go one step closer to a really open graphical tool-building framework that would allow both to change the behavior of the tool and to access the tool from the outside easily. We start by defining a specialization of metamodels which is a great and powerful facility itself. Then we go on and show how this can be applied in the field of graphical domain-specific tool building. The approach is demonstrated on an example of a subset of UML activity diagrams. The benefits of the approach are also clearly indicated. These include a natural and intuitive definition of tools, a strict logic/presentation separation and the openness for extensions as well as for external applications.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"26 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126932239","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Structural Analysis of Benchmarking Fitness Landscapes","authors":"Galina Merkuryeva, V. Bolshakovs","doi":"10.2478/v10143-010-0046-2","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0046-2","url":null,"abstract":"Structural Analysis of Benchmarking Fitness Landscapes Various techniques of fitness landscape analysis for the determination of hardness of optimisation problems are proposed in the literature. However, a few implementations of these techniques and their application in practice are described nowadays. In this paper fitness landscapes of different known fitness functions are analysed. Both statistical and information measures are estimated. The results obtain will allow estimating hardness of different potential optimisation problems for evolutionary algorithms. Additional optimisation experiments are performed for described fitness landscapes to make the verification of analysis results. Summary about the influence of conditions and parameters of the fitness landscape analysis techniques on the values of analysis results also are given in this paper. Etalonu piemērotības ainavu strukturāla analīze Literatūrā ir piedāvātas dažādas piemērotības ainavas analīzes metodes, kas ļauj noteikt optimizācijas problēmu sarežgītību to risināšanai ar evolūcijas algoritmiem. Tomēr mūsdienās ir uzkrāts maz materiāla par šo metožu īstenošanu un to pielietošanu praktiskos uzdevumos. Manuskriptā tiek aprakstīti dažu zināmo piemērotības ainavu analīzes rezultāti. Analizē tiek novērtētas gan statistiskas, gan informācijas sarežgītībasmēri. Iegūtie rezultāti dod iespēju novērtēt citu iespējamo optimizācijas problēmu salīdzinošu sarežgītību evolūcijas algoritmiem. Ar programmas prototipu, kas realizē literatūrā aprakstītas analīzes metodes ir veiktas eksperimentu sērijas pie dažādiem nosacījumiem. Eksperimentos ir savākti statistiski dati par sešu ainavu sarežgītības mērām. Analizētas piemērotības ainavas ir veidotas no trim etalonfunkcijām. Savukārt, katra izskatīta funkcija tika realizētā diviem datu kodēšanas veidiem. Balstītie uz analīzes eksperimentu rezultātiem secinājumi par izskatīto ainavu sarežgītību ir pārbaudīti optimizācijas eksperimentos. Rakstā arītiekdoti secinājumi par piemērotības ainavu analīzes metožunosacījumu un parametru ietekmi uz iegūtiem analīzes rezultātu vērtībām. Структурный анализ эталонных ландашфтов приспособленности В литературе предлагаютсяразнообразныеметоды дляанализа ландшафтов приспособленности, предназначеныедля определения сложности оптимизационной проблемы при её решении эволюционными алгоритмами. Тем не менее, на сегодняшний день накоплено мало материала о практическойреализации этих методов, а также об их применении в практических задачах. В статье описываются результаты анализа некоторых известных ландшафтов приспособленности. В анализе учитываются как статистические так и информационные меры сложности. Полученные результаты позволяют оценить сравнительную сложностьдля эволюционных алгоритмов других потенциальных задач оптимизации. С помощью прототипа программы, которая реализует рассмотренные в литературе методыанализа, проведены серии экспериментов при разных условиях.В экспериментах собраны статистические данные по мерамс","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123977239","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"IT Service Desk Implementation Solutions","authors":"Maris Harcenko, Pjotrs Dorogovs, A. Romānovs","doi":"10.2478/v10143-010-0044-4","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0044-4","url":null,"abstract":"IT Service Desk Implementation Solutions This paper analyzes main activities and issues regarding implementation and successful management of IT service desk. Paper not only defines how to determine whether company requires implementation of IT service desk but also describes auditing possibilities of operation of service desk if one already exists. Besides that paper outlines main phases of service desk implementation project as well as recommendations for prosperous realization of those phases. Also information about operation trends of service desks in Latvia and its' comparison with analogous research from Great Britain can be found below. Andrejs Romānovs. IT pakalpojumu dienesta ieviešanas risinājumi Raksta tapšanas laikā izpētot aktivitātes, kas ir saistīti ar IT pakalpojumu dienesta ieviešanu un izpētot šīs sfēras pašreizējo situāciju Latvijā, darba autori izdarīja vairākus secinājumus. Pirmkārt, pirms ieviešanas projekta uzsākšanas ir svarīgi veikt esošās situācija analīzi, tam izmantojot kādu noteiktu metodologiju, piemēram, CMMI. Tas veicinās daudz specifiskāku esošās situācijas apzināšanos. Pie tam arī pašu pakalpojuma dienesta darbību ir ieteicams balstīt uz noteikta ietvara. Darba autoru pieredze rāda, ka ļoti sekmīgs piemērs ir ITIL, kas balstās uz industrijā pielietotajām labākajām praksēm. Aktivitātes, kurām īpaši jāpievērš uzmanība ieviešanas laikā ir pakalpojumu dienesta atbalsta sistēmas izvēle un lietotāju apmācība. Tas saistīts ar to, ka tieši atbalsta sistēma un tās efektīva izmantošana, būs viens no noteicošajiem pakalpojuma dienesta veiksmīgas darbības faktoriem. Svarīgi ir apzināties, to, ka pakalpojumu dienests, nav vienkārši rīks incidentu un problēmu risināšanai, un tā efektīvā darbība ir atkarīga arī no daudziem tīri cilvēcīgiem faktoriem, kas ir aprakstīti rakstā un kurus nedrīkst ignorēt. Veiksmīgai pakalpojumu dienesta darbībai noteikti ir jāizmanto, kāda pašapkalpošanas sistēma un jācenšas maksimāli izmantot saziņas kanālus, kurus var izmantot lietotājs, lai sazināties ar pakalpojumu dienestu. Tai skaitā sociālos tīklus. Balstoties uz aptauju, kurā ir tika aptaujāti Latvijas pakalpojumu dienesti tika konstatēts, ka salīdzinot ar Lielbritāniju vidējais Latvijas pakalpojamu dienesti Latvijā ir salīdzinoši mazs un savā darbā strikti, pie kāda no ietvariem vai standartiem nepieturas. Taču lielākoties, pāšdefinētie ietvari un vadlīnijas, kas tiek izmantotas šajos pakalpojumu dienestos tomēr balstās un atskatās uz tādiem ietvariem kā ITIL. Pie tam lielākā daļa pakalpojumu dienestu, kuros darbinieku skaits it lielāks un līdzinās Lielbritānijas vidējiem rādītājiem, savu darbību balsta jau tieši uz konkrētiem ietvariem, populārākais no kuriem ir ITIL. Решения по внедрению ИТ службы поддержки Во время создания данной статьи, её авторы, исследовав процессы внедрения службы поддержки ИТ и существующую ситуацию в этой сфере в Латвии, сделали несколько выводов. Во -первых, перед началом проекта внедрения важно провести анализ ","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"119 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123486228","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"From Inductive Learning Towards Interactive Inductive Learning","authors":"I. Birzniece","doi":"10.2478/v10143-010-0031-9","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0031-9","url":null,"abstract":"From Inductive Learning Towards Interactive Inductive Learning Growing amount of information in the world encourage the use of automatic data processing techniques that reduce humans routine work. There is a wide range of methods used for machine learning; however inductive learning algorithms are preferable in the systems where understanding of decision making steps and further processing of results is needed, for instance the expert systems, where the rules induced by learning algorithms can be used. As the classification tasks are getting more complicated computer program may not make enough informed decision by itself. In such situations collaborative approach between machine and systems user (expert) would be useful. Inductive learning system learns classification from training examples and uses induced rules for classifying new cases. If a decision cannot be inferred from rules base, a guess is performed. Interactive inductive system in uncertain conditions could ask human for decision and improve its knowledge base with the rule derived from this human-made decision. The paper summarises approaches discussed in related works and classifies them by the phase in inductive learning process in which the human interaction appears. As a result a new approach to interactive inductive system is presented. Conceptual example of topographical map classification using this system is demonstrated. No induktīvās apmācības uz interaktīvu induktīvo apmācību Pieaugošais informācijas apjoms pasaulē ir veicinājis tādu automātisku datu apstrādes tehniku attīstību, kas spēj atvieglot cilvēka rutīnas darbu. Mašīnapmācībā tiek izmantots plašs metožu klāsts, tomēr sistēmās, kur cilvēkam nepieciešams saprast lēmuma pieņemšanas ceļu, kā arī tālāk apstrādāt iegūto rezultātu, ir novērtējamas induktīvās apmācības metožu priekšrocības. Piemēram, ekspertu sistēmu zināšanu bāzēs var tikt izmantoti induktīvās apmācības iegūtie likumi. Induktīvā apmācība ir mācīšanās no piemēriem, kad no konkrētiem gadījumiem tiek inducēts vispārīgs klasifikators, kuru iespējams izmantot jaunu piemēru klases piederības noteikšanai. Klasifikācijas uzdevumiem kļūstot arvien sarežgītākiem, induktīvās apmācības rezultātu uzlabošanai var tikt izmantota sadarbība ar sistēmas lietotāju (ekspertu). Ja jauna piemēra klasifikācijai nepietiek ar apmācībā iegūtajām zināšanām, sistēmai jāveic minējums. Interaktīvas induktīvās apmācības gadījumā sistēma varētu vaicāt padomu cilvēkam situācijā, kad nav iespējams pārliecinoši veikt klasifikāciju, kā arī papildināt savu likumu bāzi ar jauniegūtajām zināšanām. Šajā rakstā apkopotas dažādas literatūrā aprakstītas pieejas interaktīvam apmācību procesam, kā arī veikta to klasifikācija, atkarībā no apmācības etapa, kurā cilvēka iesaistīšana notiek. Tiek piedāvāta jauna sistēma interaktīvas induktīvas apmācības veikšanai, kā arī demonstrēts konceptuāls piemērs, kurā šī sistēma klasificē topogrāfiskas kartes. От индуктивного обучения к интерактивному индуктивном","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"5 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"124315278","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Map Merging in the Context of Image Processing","authors":"Ilze Andersone","doi":"10.2478/v10143-011-0030-5","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0030-5","url":null,"abstract":"Map Merging in the Context of Image Processing The area of map merging is tightly connected to the area of image processing. Usually metric maps created by robots are represented as occupancy grids. It is easy to apply algorithms used in image processing to this kind of map representation. The image processing subfield that is closest to the map merging is the image registration. It can be assumed that metric map merging methods similarly to the image registration methods consist of three components: feature space, search strategy and similarity metric. Algorithms from image processing can also be used in map merging for map preprocessing. The goal of this paper is to explore similarities between the fields of map merging and image processing and to determine how the results of this research can be used for the development of a map merging framework and consequently new map merging approaches. Karšu apvienošana attēlu apstrādes kontekstā Karšu apvienošanas problēmsfēra ir cieši saistīta ar attēlu apstrādes jomu. Visbiežāk robotu sastādītas metriskas kartes tiek attēlotas kā aizņemtības režgi. Šādam karšu atspoguļojumam ir viegli pielāgot attēlu apstrādē izmantotos algoritmus. Attēlu apstrādes joma, kas ir vistuvākā karšu apvienošanai, ir attēlu registrēšana. Var pieņemt, ka metrisku karšu apvienošanas metodes, tāpat kā attēlu registrēšanas metodes, sastāv no trīs komponentēm: iezīmju telpas, pārmeklēšanas stratēgijas un līdzības metrikas. Attēlu apstrādes algoritmi karšu apvienošanā var tikt izmantoti arī karšu iepriekšējās apstrādes fāzē. Raksta mērķis ir aplūkot karšu apvienošanas un attēlu apstrādes kopīgās iezīmes un noteikt, kā pētījumu rezultāti var tikt izmantoti karšu apvienošanas ietvara un attiecīgi arī jaunu karšu apvienošanas pieeju izstrādē. Karšu apvienošanas pētījumi attēlu apstrādes kontekstā ir ļāvuši noteikt prasības karšu apvienošanas ietvaram. Ietvaram ir jāļauj viegli realizēt atsevišķas karšu apvienošanas komponentes un karšu iepriekšējās apstrādes algoritmus, kā arī tos savstarpēji kombinēt un pārbaudīt. Šāds ietvars var būtiski atvieglot jaunu karšu apvienošanas pieeju izstrādi. Balstoties uz šīm prasībām, tika projektēts un izstrādāts karšu apvienošanas ietvara prototips. Šobrīd tajā ir realizēti divi iezīmju telpas noteikšanas algoritmi un pārmeklēšanas stratēgijas, trīs līdzības metrikas, karšu izmēra samazināšana, robežu noteikšana, karšu savietošana ar x asi un karšu savietošanas algoritms. Darbu var turpināt, papildinot ietvaru ar jaunām karšu apvienošanas komponentēm. Var tikt ieviesti jauni karšu iepriekšējās apstrādes veidi vai arī uzlaboti esošie algoritmi. Karšu apvienošanas komponentes var kombinēt un to veiktspēja pārbaudīta kopā ar dažādiem karšu iepriekšējās apstrādes algoritmiem. Pakāpeniski papildinot karšu apvienošanas ietvaru, var tikt izstrādātas jaunas un efektīvas karšu apvienošanas metodes. Объединение карт в контексте обработки изображений Область объединения карт тесно связана с областью обработки ","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"135 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"124449437","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Unified Evaluation System for Audio Steganography Methods","authors":"A. Yershov, Roman Karpelcev","doi":"10.2478/v10143-011-0034-1","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0034-1","url":null,"abstract":"Unified Evaluation System for Audio Steganography Methods The interest in the digital steganography grows together with the rise of amounts of multimedia data exchanged over the Internet. This growth provides steganography with new possibilities and opportunities for data hiding. The information hiding in audio streams is considered especially promising due to audio data popularity and possibilities to hide data within audio signals. There are many data hiding methods. The steganography is used to process audio streams, and the new methods are constantly emerging. These methods have different applications and targets, features and properties. This paper presents the Unified Evaluation System (UES) for evaluation, comparison and classification of audio steganography methods proposed by the authors. UES is a set of calculation principles, which are especially combined for audio steganographic methods. The system's outcomes provide conclusions in order to determine advantages/disadvantages of the methods and to define the audio steganography methods as the most suitable for each particular case. Vienotā vērtēšanas sistēma audio steganogrāfijas metodēm Ciparu steganogrāfija ir zinātne, kuras mērķis ir nodot paslēptu ziņojumu adresātam tā, lai ne tikai ziņojuma saturs, bet arī tā eksistences fakts paliktu nezināms. Pēc savas būtības tā ir jauna un vēl nepietiekami izpētīta zinātne, interese, kurai aug kopā ar multimediju datu izplatīšanu internetā. Strauji au goši multimediju datu apmaiņas apjomi rāda plašākas datu slēpšanas pielietošanas iespējas. Viens no ciparu steganogrāfijas virzieniem pēta informācijas slēpšanu audio plūsmās. Informācijas slēpšana audio plūsmās tiek uzskatīta par īpaši perspektīvu audio datu izplatīšanas un datu slēpšanas iespēju dēļ. Jau pastāv vairākas steganogrāfiskās metodes audio plūsmu apstrādei un pastāvīgi parādās jaunas metodes; tām ir atšķirīgas pielietošanas sfēras, īpatnības un izmantojamas slēpšanas tehnikas. Šajā rakstā tiek reprezentēta izstrādāta sistēma audio steganogrāfijas metožu vērtēšanai un salīdzināšanai. Izstrādāta sistēma dod iespēju efektīvi izvērtēt un salīdzināt gan esošas, gan nākotnē rādītas steganogrāfiskās metodes audio plūsmu apstrādei, izmantojot vienotu objektīvu kritēriju kopu. Šie kritēriji paredz metožu izvērtēšanu no vairākiem viedokļiem, balstoties uz objektīvajiem raksturojošiem lielumiem vai īpatnībām. Katrā kritērijā metode saņem skaitlisko vērtējumu, kas ļauj ne tikai izvērtēt metodes, bet arī salīdzināt tos savā starpā, izmantojot izveidotu sistēmu un neiedziļinoties katras metodes detalizētās īpašībās. Pēc metožu salīdzinājuma, kas tiek balstīts uz absolūtiem un relatīvajiem vērtējumiem, iegūtie rezultāti dod iespēju izvērtēt metožu priekšrocības / trūkumus un izvēlēties metodi atbilstoši izvirzītām lietotāja prasībām konkrētajā situācijā. Lai papildus palielinātu sistēmas izmantošanas iespējas rakstā tika aprakstītas metožu klasifikācijas iespējas, izmantojot iepriekš minētus sistēm","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"7 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"133951696","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Pantograph-Catenary System Modeling Using MATLAB-Simulink Algorithms","authors":"Aleksandrs Matvejevs, Andrejs Matvejevs","doi":"10.2478/v10143-010-0039-1","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0039-1","url":null,"abstract":"Pantograph-Catenary System Modeling Using MATLAB-Simulink Algorithms Contacts between pantograph and catenary are the most critical parts in the transmission of electrical energy for modern high-speed trains. Contact wire oscillations change combined force between pantograph and catenary, and the contact may even get lost. Therefore special pantographs and catenaries have been developed and further constructive changes are under development. A design criterion includes the permanent contact of pantograph head and contact wire at high speed and the reduction of both aero acoustic noise and wear. Because of complicated dynamic behaviour and very high costs for prototypes, all modifications and new design concepts for the pantograph/catenary system are essentially based on dynamical simulation. Traditional approaches focus on the catenary, which is modelled as set of coupled strings and/or beams, whereas simplified lumped mass models are used to describe the pantograph. Nowadays increased computer power allows considering applications with more refined pantograph modes (e.g. the elasticity of the pantograph) and active control components in innovative pantograph concepts. Sistēmas \"Pantografs-strāvas uztvērējs\" modelēšana uz Matlab-Simulink algoritmu bāzes Kontakts starp pantogrāfu un kontaktu vadu ir vissvarīgākā daļa elektroenergiju pārvadē modernu liela ātruma elektrovilcienos. Kontakta vada svārstības dēļ notiek mijiedarbības spēka izmaiņas starp pantogrāfu un vadu, kas nereti atved pie kontakta zaudējuma starp vadu un pantogrāfu. Tādu situāciju izņēmumam pieprasa pastāvīgi pilnveidot šīs sistēmas komponentu mijiedarbību ar pastāvīga strāvas uztvērēja kontakta nodrošinājumu ar tīkla vadiem vilciena kustības augsta ātruma gadījumā, ievērojot šīs sistēmas elementu nodilumu un traucējumu signālu apslāpēšanas. Šīs sistēmas dinamisku procesu sarežgītības dēļ, kuras notiek vilciena kustības reālos apstākļos, kā arī šīs sistēmas galveno elementu augstas izmaksas dēļ, visas izmaiņas sistēmā \"pantogrāfs/strāvas uztvērējs\" pamatojas dinamiskas modelēšanas posmā. Mūsdienīgu datoru programmas nodrošinājums ļauj pielietot sistēmas bloku funkcionēšanas režīmu modelēšanas vairāk modernu metodes un šīs sistēmas vadības metožu, ievērojot tās parametru un ārēju iedarbību izmaiņas. Šajā darbā sistēmas \"pantogrāfs/strāvas uztvērējs\" matemātikas modeļu priekšstatam bija izmantoti diferenciālvienādojumi, kas raksturo tās dinamiskas īpašības. Uz šo vienādojumu bāzes ar sistēmas Matlab/Simulink izmantošanu tika izveidotas vadu sistēmas atbilstošie modeļi, pasīva un aktīva pantogrāfu, kā arī pētāmās sistēmas kopējais modelis. Katram modelim tika saņemti atbilstošie dinamiskie raksturojumi (impulsu, pārveidošanas, biežumu), kas apstiprina to funkcionēšanas stabilitāti (nestabilitāti) ar parametru un ārēju iedarbību dažādām vērtībām. Uz izpildīto pētījumu rezultātu bāzes tiek piedāvāti rekomendācijas aktīva pantogrāfa tālākai algoritmu pilnveidošanai. Моделирование систем","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"120 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"133984807","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"The effective management approach: integration of business, quality management and knowledge management processes","authors":"Imandra Galandere-Zile","doi":"10.2478/v10143-009-0011-0","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-009-0011-0","url":null,"abstract":"The effective management approach: integration of business, quality management and knowledge management processes In the nowadays' dynamic environment only those organizations can survive that are able quickly react to opportunities and threats from the environment and to produce innovation ideas and turn them into products and services at a quicker pace then the competition. Therefore organizations seek different ways how to get ahead competitors. As quality management and knowledge management have proved themselves as perspective fields author of the paper proposes the integrated approach of both areas in order organizations can gain the most possible benefit from applying them. This paper shows the deeper aspects of both of these fields from the point of view of the process approach. Here is discussed the interactions of quality management, knowledge management and business processes. An elaborated organizational business and quality management process chart shows how quality management processes support the organization's management by providing information about system effectiveness, process performance, customer satisfaction and requirements. This information can be successfully used as a basis for decision-making concerning the necessary improvements and organization future goals. An integrated organizational business, quality management and knowledge management process chart demonstrates how effective management of an organization's knowledge assets can help to improve the organization's tasks in the sense of organizational performance, effectiveness and innovations. This paper is a beginning of the research toward the development of knowledge management services for quality management.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"90 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"134303855","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"A comparison of subset selection and adaptive basis function construction for polynomial regression model building","authors":"Gints Jēkabsons, J. Lavendels","doi":"10.2478/v10143-009-0017-7","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-009-0017-7","url":null,"abstract":"A comparison of subset selection and adaptive basis function construction for polynomial regression model building The approach of subset selection in polynomial regression model building assumes that the chosen fixed full set of predefined basis functions contains a subset that is sufficient to describe the target relation sufficiently well. However, in most cases the necessary set of basis functions is not known and needs to be guessed - a potentially non-trivial (and long) trial and error process. In our previous research we considered an approach for polynomial regression model building which is different from the subset selection - letting the regression model building method itself construct the basis functions necessary for creating a model of arbitrary complexity without restricting oneself to the basis functions of a predefined full model. The approach is titled Adaptive Basis Function Construction (ABFC). In the present paper we compare the two approaches for polynomial regression model building - subset selection and ABFC - both theoretically and empirically in terms of their underlying principles, computational complexity, and predictive performance. Additionally in empirical evaluations the ABFC is compared also to two other well-known regression modelling methods - Locally Weighted Polynomials and Multivariate Adaptive Regression Splines.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"18 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"131488683","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}