Environmental Humanities in Latvia最新文献

{"title":"Boundaries of Modernity: History – Nature – Society – The World","authors":"Raivis Bičevskis","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.r.b.0002","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.r.b.0002","url":null,"abstract":"In this article, I aim to show versions of describing modernity, in every one of which the protagonists realize the aporias of their projects and, in resolving these, face the temptation to “leave modernity.” The sketches of these versions turn to, first, in the medium of history, romanticism; second, in the medium of nature, literary criticism; third, in the society and technology medium, the theory of the reign of secondary systems; fourth, in the medium of the relationship between man and the world, the ideas of the third generation of ideas of the Frankfurt school of criticism after Habermas. The four discourses of modernity that appeared in the four sketches of the modernity aporia—the new mythology of romanticism, the recourse of cultural criticism to nature, the view of technology given through secondary systems theory, the promise of resonance with the world against alienation—balance on the boundary between the possible and the factual. It is quite obvious in the four aporia touched upon in the article (1) between the thesis of open-endedness of history and real battle of social-political and cultural-ideological constructs; (2) between the modern industrialization and glorification of nature and desire for the return of the primitive; (3) between the introduction of technical innovations and the transformation of technology from “secondary” to “primary”; (4) between the desire to control things and processes and the negative consequences of this desire. These aporias inflate when one (in trying to think within modernity) approaches the boundaries of modernity. From the perspectives of the four sketches of self-awareness, self-criticism, and self-continuation of modernity—outside social political programs and trends—I have tried to look into the aporias and battles of modernity, to whose ambivalence the protagonists of the sketches testify; the aporias of modernity in the descriptions and analyses of the sketches reveal the boundaries of modernity, which it pushes back and then again approximates.","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"5 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116145824","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia","authors":"Kristīne Āboliņa, A. Zīlāns","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.k.a.a.z.0004","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.k.a.a.z.0004","url":null,"abstract":"Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistei vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmējošais faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.\u0000\u0000Atslēgvārdi: dabas teritorijas, gaisa kvalitāte, iedzīvotāji, pārvaldība, teritoriju plānošana, indikatori","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"17 10","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"113984779","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Border Geographies of the Cold War: Hybrid Production of the Baltic Sea Coastal Landscape in Latvia","authors":"Kristīne Krumberga","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.k.k.0003","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.k.k.0003","url":null,"abstract":"Raksts sniedz padziļinātu ieskatu Baltijas jūras Kurzemes dienvidrietumu piekrastes kā pierobežas režīma ainavas vēsturiskajā attīstībā Aukstā kara periodā. Pētījuma intereses pamatā ir pretruna starp mūsdienās valdošo diskursu, kurā piekrastes ainava tiek vienlaikus attēlota kā tradicionāla un dabiska un retrospektīvo telpisko iztēlošanos, kas piekrasti portretē kā “slēgtu robežas zonu”. Pētījums analītiski iztirzā, kā piekrastes ainava tikusi telpiski, ekoloģiski un sociāli veidota militarizētā robežas režīma un piekrastes vides apstākļu ietekmē un padomju sociālekonomiskā un ideoloģiskā režīma kontekstā. Pētījuma konceptuālo ietvaru veido saikņota telpas veidošanas perspektīva ar fokusu uz cilvēku un ne-cilvēku mijiedarbībām un attiecību hibrīditāti. Pētījumā telpiski identificētas un lokalizētas dažādas padomju militārā robežas zonā ietilpstošo Papes, Jūrmalciema un Bernātu apkārtnē notikušās aktivitātes un to izpausmes un pēctecības piekrastes ainavā. Pētījums parāda, ka, par spīti ierobežotajai jūras un krasta pieejamībai un izmantojamībai, piekraste nebija izolēta no plašākiem sociāliem un ekonomiskiem procesiem un vides aizsardzības idejām. Vēl jo vairāk, dažādās sociāli materiālās, tehnoloģiskās, performatīvās un diskursīvās cilvēku – ne-cilvēku (nonhuman) attiecības ir kolektīvi artikulējušas piekrastes ainavu, veidjot tās mūsdienu ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, vizuālo un afektīvo daudzveidību, kas sniedzas ārpus binārajiem dalījumiem militārs/civils vai dabisks/piesārņots. Pētījums vērš uzmanību uz telpisko attiecību daudzveidību un hibriditāti, kas iesaistītas piekrastes ainavas ģeogrāfisko nozīmju radīšanā un piekrastes ainavas veidošanā, kur sociālpolitiskā problemātika parādās nevis militāro pēcietekmju dēļ, bet gan mūsdienu diskursīvajos mēģinājumos nodalīt Aukstā kara pagātni no tās ģeogrāfiskā konteksta un kultivēt selektīvu piekrastes ainavas attīstības stāstu.\u0000Atslēgas vārdi: robežas, militārā ainava, telpas veidošana, saikņotā ģeogrāfija, aktor-tīklu teorija","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"46 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123574965","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Mapping Common Ground: Towards the Environmental Humanities in Latvia","authors":"A. Zariņa, Artis Svece, Ivo Vinogradovs","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.a.z.a.s.i.v.0001","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.a.z.a.s.i.v.0001","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"129949563","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"The Presence of Animals in Violence-related Online News in Latvia","authors":"Māra Neikena","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.m.n.0008","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.m.n.0008","url":null,"abstract":"Ziņās par vardarbību Latvijas tiešsaistes medijos ik pa laikam parādās dzīvnieki. Lai labāk izprastu, kāda ir dzīvnieku loma šajā kontekstā, tika atlasīti un analizēti 73 raksti un 220 lasītāju komentāri. Vardarbīgu uzvedību bieži vien skata kā pretēju cilvēciskumam, un dzīvnieki, dzīvnieciskums palīdz veidot morāles robežas, vērtības un zināšanas. Metaforas, salīdzinājumi un arī konteksts, kādos dzīvnieki tiek pieminēti, veido nošķīrumu starp cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī starp dažādām cilvēku grupām. Tajā pašā laikā dzīvniekiem un dzīvnieciskumam ir saliedējošā, empātiskā puse, kuru var izmantot nevardarbīgas uzvedības veicināšanā un zināšanu stiprināšanā par vardarbības novēršanu.\u0000\u0000Atslēgvārdi: mediju satura analīze, antropomorfisms, dzīvnieki, vardarbība, dehumanizācija, empātija","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"34 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116520523","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Shopping for Meaning: Tracing the Ontologies of Food Consumption in Latvia","authors":"Anne Sauka","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.a.s.0010","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.a.s.0010","url":null,"abstract":"Iezīmējot Ludviga Feierbaha slavenās frāzes “cilvēks ir tas, ko viņš ēd” ģenealoģiju, šajā rakstā tiek analizēti pārtikas patēriņa eksistenciālo un ētisko prakšu ontoloģiskie pamati, nošķirot uz produktu orientētas un procesuālas ontoloģijas. Paplašinot ierasto kritiskās ģenealoģijas jēdzienu ar jaunā materiālisma teorētiskajiem apsvērumiem par ķermeņa procesualitāti un dzīvoto materialitāti, rakstā izmantota ontoģenealoģiska pieeja, kas ļauj pievērsties sociālpolitisko transformāciju un dzīvotās materialitātes savstarpējības analīzei. Konceptuālais fons cilvēka attiecības ar ēdienu rakstā tiek skaidrots caur reaktīvā nihilisma un substanču ontoloģijas prizmu. Šiem jēdzieniem piesaistītās parādības rakstā tiek problematizētas kā “iemiesotās ideoloģijas”, kontekstā ar jaunā materiālisma diskusijām par pārtikas, veselības un vides savstarpējību. Otrā raksta daļa ir veltīta diskusijai par pārtikas sagādes praksēm Latvijā. Tradicionālas ēdiena sagādes prakses rakstā tiek aplūkotas kā alternatīvs zināšanu avots, kura ontoģenealoģisko fonu veido marginālas, citastarp arī procesuālas ontoloģijas un “iemiesotās ideoloģijas”, ko šobrīd pamatā nomāc dominējošais ontoģenealoģiskais fons. Kultūras mantojuma iedzīvināšana pārtikas ražošanas un patēriņa sfērās tiek izskatīta kā iespējams nākotnes risinājums vides humanitāro zinātņu cīņā ar uz produktu orientētu ideoloģiju negatīvajiem faktoriem, īpaši kontekstā ar patērētāja morālā apmierinājuma piesaisti noteiktam produktam un vides atsvešinājumu. Raksta mērķis ir demonstrēt nepieciešamību pārdomāt un rekontekstualizēt situatīvas ontoloģijas, akcentējot to nozīmi iekļaujošas rūpju ētikas veidošanā. Rakstā secināts, ka situatīvu ontoloģiju iedzīvināšana varētu ne vien piedāvāt alternatīvu valdošajām ideoloģijām, bet arī veicināt vides problēmu apzināšanos un mazināt atsvešinātību attiecībās ar vidi, iedibinot saikni starp šībrīža procesuālām pieejām vides izpratnē un lokāli situētām zināšanām un tādējādi veidojot izpratni par rūpēm par vidi kā kaut ko lokālā kontekstā pazīstamu.\u0000\u0000Atslēgvārdi: ģenealoģija, ontoģenealoģija, process, produkts, reaktīvais nihilisms","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"5 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"121832110","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Addressing Human-wolf Conflict in Latvia: A Study of Discourses in Online News Media","authors":"Agnese Reķe","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.a.r.0007","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.a.r.0007","url":null,"abstract":"Vilki Eiropā tikuši vajāti un intensīvi iznīcināti gadsimtiem ilgi. Nesaudzīgās izmedīšanas dēļ, lielākajā daļā Eiropas tie izmira jau 19. gadsimta beigās. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties dabas aizsardzības iniciatīvām un pārmaiņām zemes lietojuma veidos, vilku skaits Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Šobrīd kontinentālajā Eiropā (neskaitot Krieviju un Baltkrieviju) mitinās aptuveni 17 000 vilku. Tas ir lielākais skaits vairāku gadsimtu laikā. Arī Latvijā šobrīd ir lielākā vilku populācija kopš 20. gadsimta sākuma (aptuveni 1200 indivīdi). Vilku atgriešanās Eiropā ir liela uzvara dabas aizsardzības nozarei, taču tai pat laikā process ir saasinājis cilvēku-vilku attiecības un raisījis diskusijas par to vietu mūsdienu Eiropā. Viedokļi par vilku aizsardzību dalās gan iesaistīto pušu, gan plašākas sabiedrības vidū. Daļa uzskata, ka vilki ir būtiska, saudzējama dabas sastāvdaļa, ar kuru mums, cilvēkiem jāiemācās līdzāspastāvēt, savukārt daļa – ka vilkiem ir vieta tikai dabas rezervātos, kur tie nevar radīt kaitējumu cilvēku interesēm. Pretrunīgo attieksmju dēļ vilku aizsardzības īstenošana Latvijā un citviet Eiropā ir sarežģīta. Lai nodrošinātu veiksmīgu vilku pastāvēšanas nākotni, zināšanas par attieksmi pret vilkiem ir vitāli svarīgas.\u0000Šī pētījuma mērķis ir analizēt cilvēku-vilku attiecības Latvijā no vides humanitāro zinātņu perspektīvas, apskatot dominējošos diskursus par vilkiem populārākajos Latvijas digitālajos ziņu medijos. Pētījumi ir pierādījuši, ka ziņu medijiem ir būtiska loma sabiedrības viedokļa par dabas aizsardzību veidošanā. Šī iemesla dēļ tajos atrodamie diskursi var ietekmēt plašākas sabiedrības attieksmi. Analizējot 2003. - 2019. gadā publicētos rakstus, secināts, ka medijos dominē divi diskursi: (1) vilks kā drauds un (2) vilks kā aizsargājama suga. Pirmā diskursa galvenie veidotāji ir mednieki (reizēm arī lauksaimnieki), kuri vēlas panākt atļautā medību apjoma palielināšanu, pamatojot savu vēlmi ar riskiem, ko rada vilki. Otrā diskursa veidotāji ir dabas aizsardzības nozares pārstāvji, kas strādā ar sugas apsaimniekošanu saistītās iestādēs un argumentē nepieciešamību sugu sargāt, pamatojoties uz to ekoloģisko lomu.\u0000\u0000Atslēgvārdi: vilki, lielie plēsēji, dabas aizsardzība, cilvēku-vilku mijattiecības, diskursu analīze","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"52 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"114465342","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Outdoor Spaces of Soviet Riga’s Microrayons: The Cinematography of Residential Courtyards","authors":"Jānis Matvejs","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.j.m.0005","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.j.m.0005","url":null,"abstract":"Rakstā tiek pētīts Rīgas iekšpagalmu atveids padomju posma filmās laikā no 1945. līdz 1990. gadam. Pētījumā apskatītās 525 hronikas un spēlfilmas raksturo mikrorajonu būvniecības gaitu, kā arī atklāj pavisam jaunu pilsētas struktūru – lielus pagalmus, ap kuriem ir izvietota daudzstāvu apbūve. Lai novērtētu iekšpagalmu tehnisko stāvokli un simbolisko lomu padomju Rīgā, pētījumā tiek izmantots filmēšanas vietas, filmas naratīva un kinematogrāfisko paņēmienu apraksts.\u0000Filmu satura analīze atklāj, ka dzīvojamās ēkas mikrorajonos ir bieži attēlotas padomju kino, savukārt iekšpagalmu atveids filmās ir ierobežots. No gandrīz neesošas dzīvojamā rajona sastāvdaļas 20. gs. 40. un 50. gados un “paslēpta” mikrorajona kopuma 20. gs. 60. un 70. gados, iekšpagalmu loma kinematogrāfiskajā atveidā tiek nostiprināta sākot ar 20. gs. 80. gadiem. Pētījums atklāj, ka nelielais iekšpagalmu atveids filmās liecina par sarežģītajiem ārtelpas filmēšanas aspektiem. \u0000\u0000Atslēgvārdi: dzīvojamais rajons, kino, padomju pilsēta, tipveida apbūve","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"119 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116381374","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Signs of Death as Notifications of “The Other” in Urban Environment: Analysis of Riga’s Stencil Graffiti","authors":"Normunds Kozlovs, I. Skulte","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.n.k.i.s.0006","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.n.k.i.s.0006","url":null,"abstract":"Urbāno telpu gan pilsētu iedzīvotāji, gan profesionāļi (arhitekti un pilsētplānotāji), kas konstruē un attīsta šo telpu iedomātai publiskai dzīvei, saprot kā organizētu, hierarhisku sistēmu (ar centra / perifērijas dalījumu). Šo procesu lielākoties vada sekulāras – tehnokrātiskas un patērnieciskas – sabiedrības loģika, kas nepieļauj citus telpas organizācijas principus, alternatīvas pilsētas sistēmas, atšķirīgus dzīves veidus. Tomēr cilvēki, kas pilsētā dzīvo, urbānās telpas organizāciju savā iztēlē pārinterpretē, novietojot alternatīva urbānās telpas lasījuma zīmes tieši tās iekšienē, tādējādi izaicinot šīs vides tradicionālo uztveri. Tas rada sarežģītu telpisku nozīmju konstruktus “stohastiskajiem semiotiķiem” – iedzīvotājiem, tūristiem un pētniekiem, kas tiecas iegūt orientāciju mainīgajā mūsdienu pilsētas dzīves dinamikā un sabiedrībā. Kontrkultūras ideoloģijas komunikatīvie pamati ir apzīmēšanas (t.i. semiurģiska) aktivitāte, ko izvērš sociālās formācijas, kas pretojas tehnokrātiskajai sabiedrībai. Mūsu pētījuma uzmanības centrā tie nonākuši, pateicoties alternatīvam medijam – grafiti stenciliem Rīgas urbānajā telpā. Grafiti semiotiskā analīze parāda, ka zīmes, kas attēlo nāvi vai norāda uz to, bieži vien tiek izmantotas, lai pieteiktu “Citādo” (visā šī jēdziena konceptuālajā izvērsumā) – uzturētu citādas dzīves iespējamību. Tā traktēta pamatā divas nozīmēs – vai nu reliģiskā pēcnāves dzīves izpratnē, vai arī, uzsverot dzīves pasaules daudzveidību.\u0000\u0000Atslēgvārdi: postsekulārisms, nāve, vides aktīvisms, grafiti stencili, semiotika","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"31 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127943929","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Bison in the Latvian Ethnoscape: A Contingency of (Not)becoming","authors":"A. Zariņa, Dārta Treija, Ivo Vinogradovs","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.a.z.d.t.i.v.0009","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.a.z.d.t.i.v.0009","url":null,"abstract":"Sumbri šodienas ainavā Papes apkārtnē ir daļa no lielo zālēdāju (re)introdukcijas projekta, kas tika īstenots 2000. gadu sākumā un kura iecere bija saistīta ar jaunas savvaļas ainavas veidošanu marginālās lauksaimniecības zemēs Papes dabas parkā. Nejaušības un dažādu apstākļu sakritību rezultātā sumbri izkļuva no aploka un pamazām pielāgojās dzīvei savvaļā. No vienas puses rakstā uzmanība tiek pievērsta sumbru tapšanai par savvaļas dzīvniekiem un ar to saistītiem notikumiem un dažādām mijattiecībām, kuras noteica gan nacionāla mēroga pārmaiņas sociāli-ekonomiskajā situācijā, konfliktējošie dabas diskursi un to ietekmes, gan lokāla mēroga zemes apsaimniekošanas konflikti un vietējo iedzīvotāju attieksme. No otras, rakstā tiek aplūkota izpratne par sumbru vietu Latvijas ainavā vēsturiski un šodien, interpretēta sabiedrības līdzdalība šīs izpratnes potenciāla veidošanā un īstenošanā un vispārināt Papes piemērsetnoainavas vērtību kontekstā. Cilvēka-sumbra attiecību aspekti ir aplūkoti Delēza un Gvatari “trīs veida dzīvnieku” un tapšanas jēdziena kontekstā, analizējot cilvēka un dažādu ideju un reprezentāciju par sumbriem, kā arī konkrētu vietas apstākļu un notikumu lomu sumbru savvaļas ainavas veidošanā Papes apkārtnē.\u0000\u0000Atslēgvārdi: savvaļas veidošana, lielie zālēdāji, cilvēku-dzīvnieku attiecības, sumbru vēsture, dzīvnieku studijas","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"46 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"128431575","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}