{"title":"Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia","authors":"Kristīne Āboliņa, A. Zīlāns","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.k.a.a.z.0004","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistei vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmējošais faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.\n\nAtslēgvārdi: dabas teritorijas, gaisa kvalitāte, iedzīvotāji, pārvaldība, teritoriju plānošana, indikatori","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"17 10","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"1","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Environmental Humanities in Latvia","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.k.a.a.z.0004","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 1
Abstract
Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistei vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmējošais faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.
Atslēgvārdi: dabas teritorijas, gaisa kvalitāte, iedzīvotāji, pārvaldība, teritoriju plānošana, indikatori