{"title":"Addressing Human-wolf Conflict in Latvia: A Study of Discourses in Online News Media","authors":"Agnese Reķe","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.a.r.0007","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Vilki Eiropā tikuši vajāti un intensīvi iznīcināti gadsimtiem ilgi. Nesaudzīgās izmedīšanas dēļ, lielākajā daļā Eiropas tie izmira jau 19. gadsimta beigās. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties dabas aizsardzības iniciatīvām un pārmaiņām zemes lietojuma veidos, vilku skaits Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Šobrīd kontinentālajā Eiropā (neskaitot Krieviju un Baltkrieviju) mitinās aptuveni 17 000 vilku. Tas ir lielākais skaits vairāku gadsimtu laikā. Arī Latvijā šobrīd ir lielākā vilku populācija kopš 20. gadsimta sākuma (aptuveni 1200 indivīdi). Vilku atgriešanās Eiropā ir liela uzvara dabas aizsardzības nozarei, taču tai pat laikā process ir saasinājis cilvēku-vilku attiecības un raisījis diskusijas par to vietu mūsdienu Eiropā. Viedokļi par vilku aizsardzību dalās gan iesaistīto pušu, gan plašākas sabiedrības vidū. Daļa uzskata, ka vilki ir būtiska, saudzējama dabas sastāvdaļa, ar kuru mums, cilvēkiem jāiemācās līdzāspastāvēt, savukārt daļa – ka vilkiem ir vieta tikai dabas rezervātos, kur tie nevar radīt kaitējumu cilvēku interesēm. Pretrunīgo attieksmju dēļ vilku aizsardzības īstenošana Latvijā un citviet Eiropā ir sarežģīta. Lai nodrošinātu veiksmīgu vilku pastāvēšanas nākotni, zināšanas par attieksmi pret vilkiem ir vitāli svarīgas.\nŠī pētījuma mērķis ir analizēt cilvēku-vilku attiecības Latvijā no vides humanitāro zinātņu perspektīvas, apskatot dominējošos diskursus par vilkiem populārākajos Latvijas digitālajos ziņu medijos. Pētījumi ir pierādījuši, ka ziņu medijiem ir būtiska loma sabiedrības viedokļa par dabas aizsardzību veidošanā. Šī iemesla dēļ tajos atrodamie diskursi var ietekmēt plašākas sabiedrības attieksmi. Analizējot 2003. - 2019. gadā publicētos rakstus, secināts, ka medijos dominē divi diskursi: (1) vilks kā drauds un (2) vilks kā aizsargājama suga. Pirmā diskursa galvenie veidotāji ir mednieki (reizēm arī lauksaimnieki), kuri vēlas panākt atļautā medību apjoma palielināšanu, pamatojot savu vēlmi ar riskiem, ko rada vilki. Otrā diskursa veidotāji ir dabas aizsardzības nozares pārstāvji, kas strādā ar sugas apsaimniekošanu saistītās iestādēs un argumentē nepieciešamību sugu sargāt, pamatojoties uz to ekoloģisko lomu.\n\nAtslēgvārdi: vilki, lielie plēsēji, dabas aizsardzība, cilvēku-vilku mijattiecības, diskursu analīze","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"52 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Environmental Humanities in Latvia","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.a.r.0007","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 0
Abstract
Vilki Eiropā tikuši vajāti un intensīvi iznīcināti gadsimtiem ilgi. Nesaudzīgās izmedīšanas dēļ, lielākajā daļā Eiropas tie izmira jau 19. gadsimta beigās. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā, pateicoties dabas aizsardzības iniciatīvām un pārmaiņām zemes lietojuma veidos, vilku skaits Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Šobrīd kontinentālajā Eiropā (neskaitot Krieviju un Baltkrieviju) mitinās aptuveni 17 000 vilku. Tas ir lielākais skaits vairāku gadsimtu laikā. Arī Latvijā šobrīd ir lielākā vilku populācija kopš 20. gadsimta sākuma (aptuveni 1200 indivīdi). Vilku atgriešanās Eiropā ir liela uzvara dabas aizsardzības nozarei, taču tai pat laikā process ir saasinājis cilvēku-vilku attiecības un raisījis diskusijas par to vietu mūsdienu Eiropā. Viedokļi par vilku aizsardzību dalās gan iesaistīto pušu, gan plašākas sabiedrības vidū. Daļa uzskata, ka vilki ir būtiska, saudzējama dabas sastāvdaļa, ar kuru mums, cilvēkiem jāiemācās līdzāspastāvēt, savukārt daļa – ka vilkiem ir vieta tikai dabas rezervātos, kur tie nevar radīt kaitējumu cilvēku interesēm. Pretrunīgo attieksmju dēļ vilku aizsardzības īstenošana Latvijā un citviet Eiropā ir sarežģīta. Lai nodrošinātu veiksmīgu vilku pastāvēšanas nākotni, zināšanas par attieksmi pret vilkiem ir vitāli svarīgas.
Šī pētījuma mērķis ir analizēt cilvēku-vilku attiecības Latvijā no vides humanitāro zinātņu perspektīvas, apskatot dominējošos diskursus par vilkiem populārākajos Latvijas digitālajos ziņu medijos. Pētījumi ir pierādījuši, ka ziņu medijiem ir būtiska loma sabiedrības viedokļa par dabas aizsardzību veidošanā. Šī iemesla dēļ tajos atrodamie diskursi var ietekmēt plašākas sabiedrības attieksmi. Analizējot 2003. - 2019. gadā publicētos rakstus, secināts, ka medijos dominē divi diskursi: (1) vilks kā drauds un (2) vilks kā aizsargājama suga. Pirmā diskursa galvenie veidotāji ir mednieki (reizēm arī lauksaimnieki), kuri vēlas panākt atļautā medību apjoma palielināšanu, pamatojot savu vēlmi ar riskiem, ko rada vilki. Otrā diskursa veidotāji ir dabas aizsardzības nozares pārstāvji, kas strādā ar sugas apsaimniekošanu saistītās iestādēs un argumentē nepieciešamību sugu sargāt, pamatojoties uz to ekoloģisko lomu.
Atslēgvārdi: vilki, lielie plēsēji, dabas aizsardzība, cilvēku-vilku mijattiecības, diskursu analīze