{"title":"Border Geographies of the Cold War: Hybrid Production of the Baltic Sea Coastal Landscape in Latvia","authors":"Kristīne Krumberga","doi":"10.35539/ltnc.2022.0044.k.k.0003","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Raksts sniedz padziļinātu ieskatu Baltijas jūras Kurzemes dienvidrietumu piekrastes kā pierobežas režīma ainavas vēsturiskajā attīstībā Aukstā kara periodā. Pētījuma intereses pamatā ir pretruna starp mūsdienās valdošo diskursu, kurā piekrastes ainava tiek vienlaikus attēlota kā tradicionāla un dabiska un retrospektīvo telpisko iztēlošanos, kas piekrasti portretē kā “slēgtu robežas zonu”. Pētījums analītiski iztirzā, kā piekrastes ainava tikusi telpiski, ekoloģiski un sociāli veidota militarizētā robežas režīma un piekrastes vides apstākļu ietekmē un padomju sociālekonomiskā un ideoloģiskā režīma kontekstā. Pētījuma konceptuālo ietvaru veido saikņota telpas veidošanas perspektīva ar fokusu uz cilvēku un ne-cilvēku mijiedarbībām un attiecību hibrīditāti. Pētījumā telpiski identificētas un lokalizētas dažādas padomju militārā robežas zonā ietilpstošo Papes, Jūrmalciema un Bernātu apkārtnē notikušās aktivitātes un to izpausmes un pēctecības piekrastes ainavā. Pētījums parāda, ka, par spīti ierobežotajai jūras un krasta pieejamībai un izmantojamībai, piekraste nebija izolēta no plašākiem sociāliem un ekonomiskiem procesiem un vides aizsardzības idejām. Vēl jo vairāk, dažādās sociāli materiālās, tehnoloģiskās, performatīvās un diskursīvās cilvēku – ne-cilvēku (nonhuman) attiecības ir kolektīvi artikulējušas piekrastes ainavu, veidjot tās mūsdienu ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, vizuālo un afektīvo daudzveidību, kas sniedzas ārpus binārajiem dalījumiem militārs/civils vai dabisks/piesārņots. Pētījums vērš uzmanību uz telpisko attiecību daudzveidību un hibriditāti, kas iesaistītas piekrastes ainavas ģeogrāfisko nozīmju radīšanā un piekrastes ainavas veidošanā, kur sociālpolitiskā problemātika parādās nevis militāro pēcietekmju dēļ, bet gan mūsdienu diskursīvajos mēģinājumos nodalīt Aukstā kara pagātni no tās ģeogrāfiskā konteksta un kultivēt selektīvu piekrastes ainavas attīstības stāstu.\nAtslēgas vārdi: robežas, militārā ainava, telpas veidošana, saikņotā ģeogrāfija, aktor-tīklu teorija","PeriodicalId":439022,"journal":{"name":"Environmental Humanities in Latvia","volume":"46 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"1","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Environmental Humanities in Latvia","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2022.0044.k.k.0003","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 1
Abstract
Raksts sniedz padziļinātu ieskatu Baltijas jūras Kurzemes dienvidrietumu piekrastes kā pierobežas režīma ainavas vēsturiskajā attīstībā Aukstā kara periodā. Pētījuma intereses pamatā ir pretruna starp mūsdienās valdošo diskursu, kurā piekrastes ainava tiek vienlaikus attēlota kā tradicionāla un dabiska un retrospektīvo telpisko iztēlošanos, kas piekrasti portretē kā “slēgtu robežas zonu”. Pētījums analītiski iztirzā, kā piekrastes ainava tikusi telpiski, ekoloģiski un sociāli veidota militarizētā robežas režīma un piekrastes vides apstākļu ietekmē un padomju sociālekonomiskā un ideoloģiskā režīma kontekstā. Pētījuma konceptuālo ietvaru veido saikņota telpas veidošanas perspektīva ar fokusu uz cilvēku un ne-cilvēku mijiedarbībām un attiecību hibrīditāti. Pētījumā telpiski identificētas un lokalizētas dažādas padomju militārā robežas zonā ietilpstošo Papes, Jūrmalciema un Bernātu apkārtnē notikušās aktivitātes un to izpausmes un pēctecības piekrastes ainavā. Pētījums parāda, ka, par spīti ierobežotajai jūras un krasta pieejamībai un izmantojamībai, piekraste nebija izolēta no plašākiem sociāliem un ekonomiskiem procesiem un vides aizsardzības idejām. Vēl jo vairāk, dažādās sociāli materiālās, tehnoloģiskās, performatīvās un diskursīvās cilvēku – ne-cilvēku (nonhuman) attiecības ir kolektīvi artikulējušas piekrastes ainavu, veidjot tās mūsdienu ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, vizuālo un afektīvo daudzveidību, kas sniedzas ārpus binārajiem dalījumiem militārs/civils vai dabisks/piesārņots. Pētījums vērš uzmanību uz telpisko attiecību daudzveidību un hibriditāti, kas iesaistītas piekrastes ainavas ģeogrāfisko nozīmju radīšanā un piekrastes ainavas veidošanā, kur sociālpolitiskā problemātika parādās nevis militāro pēcietekmju dēļ, bet gan mūsdienu diskursīvajos mēģinājumos nodalīt Aukstā kara pagātni no tās ģeogrāfiskā konteksta un kultivēt selektīvu piekrastes ainavas attīstības stāstu.
Atslēgas vārdi: robežas, militārā ainava, telpas veidošana, saikņotā ģeogrāfija, aktor-tīklu teorija