Socrates最新文献

{"title":"Hipotēkas ietekme uz prasījumu noilgumu Latvijas civiltiesībās","authors":"Aleksandrs Fillers","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.129-137","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.129-137","url":null,"abstract":"Saskaņā ar Civillikuma 1907. pantu zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības nav pakļautas noilgumam. Minētā norma raisa jautājumu, vai arī tāda saistību tiesība, kas ir nodrošināta ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, nav pakļauta noilgumam. Savā praksē Augstākā tiesa ir lēmusi, ka 1907. pants neattiecas uz šādām saistību tiesībām. Proti, tiesas ieskatā arī ar hipotēku nodrošinātās saistību tiesības ir pakļautas noilgumam. Rakstā Civillikuma 1907. panta saturs tiek analizēts, izmantojot sistēmisko un vēsturisko interpretācijas metodi, kā arī pirmskara doktrīnas atziņas. Autors secina, ka vismaz gadījumos, kad pats parādnieks ir arī hipotēkas devējs, hipotēkas nodibināšana pār parādnieka īpašumu pārtrauc noilguma termiņa tecējumu attiecībā uz nodrošināto prasījumu. Pursuant to Article 1907 of the Latvian Civil Law obligations rights registered in the Land Register are not subject to extinctive prescription. The provision poses a question, whether it also applies to those obligations that are secured by a mortgage registered in the Land Register. The Latvian Supreme Court has ruled that it is not the case and that such secured obligations remain subject to the extinctive prescription. The Author of this article uses contextual and historical interpretation of the Latvian Civil Law in order to clarify the scope of Article 1907. This analysis reveals that, at least in cases where the mortgage is granted by the debtor, the registration of a mortgage, exempts the secured obligation from the effects of the extinctive prescription.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069756","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Types of Human Health","authors":"L. Mazure","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.043-048","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.043-048","url":null,"abstract":"WHO has significantly contributed to the modern legal definition of human health by providing a definition of health. This definition of health acquired a binding nature, becoming the content of national rules and regulations. WHO’s definition of health indirectly covers the types of human health. Although this definition of health was appraised as an innovative view of the understanding of human health, still nowadays it does not correspond to the stage of development of society. Nowadays it is an expansion of the understanding of health as a nonmaterial good. A more detailed system of the types of human health can be created and legally recorded according to several division criteria. PVO ir devusi būtisku ieguldījumu cilvēka veselības tiesiskā definējuma formulēšanā, dodot veselības skaidrojumu. PVO veselības definējumā netieši ir ietverti arī cilvēka veselības veidi. Šis veselības definējums ir ieguvis saistošo raksturu, kļūstot par valstu normatīvā regulējuma saturu. Lai arī šis veselības definējums savulaik bija vērtējams kā inovatīvs skatījums uz cilvēka veselības izpratni, tomēr tas vairs neatbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei. Ir notikusi veselības kā nemantiskā labuma izpratnes paplašināšanās, tāpēc būtu jāizveido un tiesiski jānostiprina detalizētāka cilvēka veselības veidu sistēma pēc dažādiem dalījuma kritērijiem. Lai normatīvajā regulējumā varētu iestrādāt piedāvātās idejas, ir nepieciešams papildināt Ārstniecības likumu ar 31. pantu šādā redakcijā: “31. pants. (1) Pacients tiek uzskatīts par pilnīgi veselu līdz brīdim, kad tiek konstatēts viņa faktiskais veselības stāvoklis un tā turpmākā attīstība ir paredzama. (2) Pacienta atgriezeniskā veselība nozīmē, ka pastāv iespēja mazināt vai novērst veselības traucējumus; turpretim neatgriezeniskā veselība nozīmē, ka veselības stāvoklis ir nemainīgs vai tas pasliktinās. (3) Pacienta veselība var būt nemainīga vai augšupejoša, ja tā uzlabojas, vai lejupejoša, ja pasliktinās. (4) Pacientam pēc dzimšanas konstatētais veselības stāvoklis ir viņam sākotnēji piemītošā veselība. Pacients var uzlabot to, mazinot vai novēršot pēc dzimšanas konstatētos veselības traucējumus, kā arī atjaunot to, mazinot vai novēršot dzīves laikā iegūtos veselības traucējumus. (5) Ar pacienta iekšējo veselību saprot viņa ķermeniskās un garīgās spējas, turpretim ar ārējo veselību – spēju socializēties un gūt personīgo piepildījumu.”","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069676","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Vai ir nepieciešamas karavīru arodbiedrības?","authors":"Vita Upeniece","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.177-187","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.177-187","url":null,"abstract":"Darba tiesības regulējošie normatīvie akti parasti satur noteikumu kopumu, kas regulē attiecības starp darbinieku apvienību vai darbinieku grupu un darba devēju. Biedrošanās brīvība ir nostiprināta arī vairākos starptautiskajos dokumentos, it īpaši ANO Cilvēktiesību deklarācijā, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautiskās darba organizācijas 1948. gada Konvencijā par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (C87) un 1949. gada Konvencijā par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (C98), kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā. Vienlaikus starptautiskie dokumenti pieļauj ierobežojumu noteikšanu nacionālajā regulējumā attiecībā uz karavīru arodbiedrību brīvību. 2018. gadā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā grāmatā aktualizēja jautājumu par atsevišķos dienestos, tostarp militārajā dienestā, esošo personu tiesību ierobežojuma apvienoties arodbiedrībās atcelšanu [1, 75]. Raksta mērķis: analizējot starptautisko un nacionālo regulējumu attiecībā uz arodbiedrību dibināšanu militārajā dienestā, kā arī Latvijā pašreiz pastāvošo karavīru tiesību aizsardzības sistēmu, izdarīt secinājumus par karavīru arodbiedrības izveidošanas lietderību. Raksta sagatavošanā ir izmantota vēsturiskā, analītiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode. The right to freedom of association is embodied in a number of international treaties, such as the Universal Declaration of Human Rights, the International Covenant on Civil and Political Rights, the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights, the Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention (1948) No. 87, the Right to Organise and Collective Bargaining Convention (1949) No. 98, the European Convention on Human Rights and the European Social Charter. Simultaneously, the international treaties allow for a restriction on the freedom of military trade unions in the national regulation. In 2018, the issue of restriction of the right of soldiers to unite in trade unions was raised in Latvia in the book published by the Latvian Free Trade Union [1, 75]. The article examines the international and national regulation applicable to this issue, the current national system and procedures which are established for the protection of the rights of soldiers and concludes by expressing opinion about the need to establish a military trade union in Latvia. In the Author’s opinion, existing restriction on the establishment of a military trade union in the national regulation is compensated by the following rights: 1) the right to nominate a representative from among themselves to defend the interests of soldiers for the defense of their interests and settlement of household issues; 2) the right to be a member of associations and foundations of a non-political nature, as well as to establish mi","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069817","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipi","authors":"Ēriks Treļs","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.097-113","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.097-113","url":null,"abstract":"2020. gada 5. februārī tika pieņemts jauns Valsts policijas ētikas kodekss. Rakstā tiks analizēti profesionālās ētikas pamatprincipi, kuri jāievēro Valsts policijas darbiniekiem, gan pildot dienesta pienākumus, gan arī ārpus dienesta pienākumu izpildes vietas un laika. Tiks analizēta arī normatīvā regulējuma, kas nosaka Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipus, vēsturiskā attīstība laika posmā no 2005. gada un līdz mūsdienām. On 5 February 2020, in Latvia, has adopted a Code of Ethics for the State police. This Code, on top of everything else, shall define the basic principles of the professional ethics to be observed by the State Police personnel performing their official duties, as well as beyond the place and time of service. The article aims to initiate a debate on potential problems related to the application of the new regulatory framework. The author offers his vision of the development a regulatory framework and how things have changed since 2005.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069693","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Valsts kases kontos ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi izbeigtajos kriminālprocesos","authors":"Austris Siliņš","doi":"10.25143/socr.17.2020.2.051-059","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.17.2020.2.051-059","url":null,"abstract":"Latvijā pēc kriminālprocesu izbeigšanas tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos tiek ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi, kurus tiesiskā regulējuma dēļ nav iespējams novirzīt paredzētajam mērķim, proti, atdot naudas devējam vai ieskaitīt šos naudas līdzekļus valsts budžetā. Kā viens no drošības līdzekļu veidiem kriminālprocesā tiek piemērota drošības nauda. Drošības nauda tiek izraudzīta arī likumā minētajos gadījumos, kad lemj par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa laikā izņemto naudu un drošības naudu ieskaita tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos. Tiesībsargājošās iestādes, kurām izveidoti šādi konti, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumiem veic kontā iemaksātās kriminālprocesā izņemtās naudas un drošības naudas atmaksu vai iemaksu valsts budžetā. Nosakot konkrētas darbības, kas jāveic ar naudu, kas atrodas deponēto līdzekļu kontos, likumdevējs nav paredzējis vienotu procesu, kā nauda atdodama. Problēmsituācija rodas arī tādēļ, ka ne vienmēr ir iespējams naudu atdot tās devējam. Rakstā tiek pētīts tiesiskais regulējums, kādas ir iestādes tiesības rīkoties ar šo naudu, un sniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai šo situāciju uzlabotu un deponēto līdzekļu kontos ilgstoši neglabātos naudas atlikumi. In Latvia, cash balances are stored for a long time in institutions deposited funds accounts, in terminated criminal proceedings, which within the legal framework cannot be directed to the intended purpose, namely, to return the money to the lender or transfer it to the state budget. As one of the types of security measures, a security deposit is applicable in criminal proceedings. The security deposit is also selected in the cases referred to in the law, when it is decided on the application of a security measure – detention. Money withdrawn in criminal proceedings and security money shall be credited to the accounts of funds deposited by law enforcement authorities. Law enforcement authorities to which such accounts have been established shall, in accordance with the decisions of the person conducting the proceedings, reimburse the withdrawn money and security deposit paid into the account or deposit it into the state budget. When determining specific actions to be performed with money held in deposited funds accounts, the legislator has not provided for a unified process by how money shall be returned, as well as a problem situation arises because it is not always practically possible to return money to the lender. The article will study the legal framework how the institution is entitled to dispose of this money, and provide proposals for improving the regulatory framework to improve the current situation, as a result, funds would not be stored in the deposited funds accounts for a long time.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069587","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Pacienta autonomijas un integritātes aizsardzība tiesību aktos","authors":"Aldis Lieljuksis","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.028-042","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.028-042","url":null,"abstract":"Vairākās Eiropas valstīs – Polijā, Portugālē un Lihtenšteinā – paredzēta kriminālatbildība ne tikai par pacientam nodarītu kaitējumu veselības aprūpē, bet arī tad, ja ārstniecība veikta bez pacienta piekrišanas situācijās, kad tā bija nepieciešama, jo tādējādi ir prettiesiski aizskartas cilvēka pamattiesības. Pētījums veikts, lai noskaidrotu, kādās Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas tiesību normās tiek garantēta personas autonomija un integritāte kā cilvēka pamattiesību neatņemama vērtība, kā arī ielasāma pacienta informētā piekrišana kā pacienta galvenais līdzeklis šo aizsargājamo interešu nodrošināšanā. Several European countries, for instance, Poland, Portugal and Liechtenstein, provide for criminal liability not only for harm to a patient in healthcare but also for treatment without the patient’s consent in situations where it was necessary because of an unlawful violation of fundamental rights. The study was conducted to find out which legal norms of Chapter VIII of the Satversme (the Constitution) of the Republic of Latvia guarantee autonomy and integrity of a person, as an integral value of fundamental human rights, as well as the patient’s informed consent as the patient’s main means of ensuring these protected interests. Whether the protection of these interests is sufficiently effective or should also be provided for in a separate provision of the Criminal Law will be clarified in another study.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069637","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Vizuālā tēla neaizskaramības sociāli bioloģiskie apsvērumi","authors":"Sabīne Krilova, Andris Ziemelis","doi":"10.25143/socr.16.2020.1.064-075","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.16.2020.1.064-075","url":null,"abstract":"Cilvēka vizuālais tēls iemanto apjomīgu sociāli bioloģiskās informācijas daudzumu. Tas norāda uz dzimumu, vecumu, rasi, veselības stāvokli, auglību, hormonu līmeni un pat uz paredzamo uzvedību un dzīves ilgumu. Tā ir būtiska privātā informācija, kas ikdienā nav aizsargāta un kas ir eksponēta apkārtējiem. Latvijā katrs trešais skolēns saskaras ar mobingu, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Piemēram, visticamāk, tieši mobings bijis par iemeslu 16 gadu veca puiša pašnāvībai, kas notika 2019. gadā. Zināms, ka pašnāvība ir sociālās atstumtības rezultāts, un Latvijā ir trešais lielākais pašnāvību izdarījušo cilvēku skaits Eiropas Savienībā. Rakstā tiek analizēta vizuālā tēla sociāli bioloģiskā koncepcija, sniegti argumenti tā aizsardzībai un nozīmīgumam sabiedrībā kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām un judikatūru. Nobeigumā ir priekšlikums, kas attiecināms uz likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kā arī uz sejas atpazīšanas videonovērošanas sistēmas iespējamu ieviešanu. Visual image of a man is a considerable amount of socially biological information. This includes gender, age, race, health, fertility, hormone levels, even behavior, and life expectancy. It is essentially private information that is not protected day-to-day basis and is rather exposed to the surrounding individuals. In Latvia, every third pupil faces bullying, which is one of the highest rates among OECD countries. For example, in 2019, it was more likely that bullying had been the reason for suicide of a 16-year-old boy. It is known that suicide is the result of social exclusion, and Latvia possesses the third largest number of people who have committed suicide in the European Union. The article analyses socio-biological concept of visual image, arguments for its protection and its importance in society, compliance with existing legal provisions and case law. A proposal has been made for the establishment of legal provisions relating to the draft of the Facial Masking Limitation Law, as well as for the possible introduction of a facial recognition video surveillance system.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069348","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Problems and Prospects of Introduction of the Indemnity Institute in the Civil Law of Ukraine","authors":"V. V. Stetsenko","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.021-027","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.021-027","url":null,"abstract":"This article considers the possibility of introducing the institute of “indemnity” in the legislation of Ukraine. It is proposed to review approaches to the definition of the obligation to compensate losses arising in the event of materialisation of the conditions set out in the agreement, to classify such obligation, identify the potential place of such obligation in the law of Ukraine. Šajā rakstā tiek analizēta iespēja Ukrainas tiesību aktos ieviest “kompensāciju” institūtu. Tiek ierosināts pārskatīt pieejas attiecībā uz pienākuma kompensēt zaudējumus definēšanu, kas radās vienošanās nosacījumu materializācijas gadījumā, klasificēt šādu pienākumu, noteikt šāda pienākuma iespējamo vietu Ukrainas tiesību aktos.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069634","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Trade War: Georgia vs. Russia","authors":"Giga Abuseridze","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.147-154","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.147-154","url":null,"abstract":"The following article focuses on the history of trade relations between Georgia and Russia that in the Author’s view eventually developed into the “trade war”. Enrolment of Russia into the WTO enabled subjection of Russia to the WTO regulations. Georgia, as a full member of the WTO, rather legitimately refused to allow Russia to join the organisation until Moscow would fulfil Tbilisi’s claims. One of the demands of the Georgian side was directly related to the separatist conflicts in Abkhazia and South Ossetia, which further complicated the negotiations due to the destructive actions of Russia. There are difficult issues connected to the Georgian position from the global trade perspective. The position deals with the legally political difficulties. The article provides insight into the problem regarding the Trade War from the Georgia perspective. Gruzijas un Krievijas sarunām par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir sena vēsture. Gruzijas nostāju par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai vienmēr ir noteikusi abu valstu politiski tiesiskā situācija. Gandrīz 18 gadus bija vērojama Krievijas ietekme attiecībā uz Gruzijas dalību attiecīgajā organizācijā. Jāatzīmē, ka Gruzija kā pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts pilnīgi likumīgi pieņēma lēmumu atteikt Krievijas dalību tajā, vienlaikus lūdzot izpildīt Gruzijas prasības. Jāpiezīmē, ka viena no Gruzijas puses prasībām bija tieši saistīta ar separātiskajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas vēl vairāk sarežģīja sarunas Krievijas darbības dēļ. Sarunas par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai sākās 2002. gadā, un pārrunu laikā tika vērotas vairākas politiski tiesiska rakstura darbības, kas ietekmēja turpmāko attiecību scenāriju. Veiktais pētījums norāda uz to, ka gadījumā, ja Gruzija atver tirdzniecības koridorus, pamatojoties uz Krievijas un Gruzijas 2011. gada nolīgumu, tad valsts vispirms ievēro savas intereses. Šajā procesā ir svarīgs aktīvs Gruzijas un tās sabiedroto, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalsts. Jāatzīmē, ka Gruzijas noteiktā embargo atcelšanu Krievijai noteica 2011. gadā parakstītais nolīgums, uz kura pamata Gruzija piekrita Krievijas uzņemšanai organizācijā. Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai nozīmēja pārvērst valsti par civilizētu sistēmu un automātiski ieviest noteikumus, kas uzliek Krievijai pienākumu ievērot vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069773","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Digitālā dienaskārtība un publiskā diplomātija Latvijā","authors":"Silvestrs Savickis","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.167-176","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.167-176","url":null,"abstract":"Publiskā diplomātija ieņem aizvien nozīmīgāku lomu pasaules valstu ārpolitikā. Informācijas tehnoloģiju attīstība un sociālo tīklu popularitātes straujais pieaugums liek diplomātiem izmantot modernos informācijas kanālus publiskās diplomātijas un ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Sociālo tīklu izmantošanas efektivitāti iespējams izmērīt, noskaidrojot diplomātu spēju veidot vēlamo dienaskārtību digitālajā vidē, kas arī ir šī raksta mērķis. Publikācijā aplūkota Latvijas Ārlietu ministrijas spēja veidot digitālo dienaskārtību publiskās diplomātijas laukā. Šī publikācija ir plašāka pētījuma sastāvdaļa, kura ietvaros tika analizēti trīs Baltijas valstu Ārlietu ministriju oficiālo Facebook kontu ieraksti 2019. gadā. Pielietojot Oksfordas Universitātes digitālās diplomātijas pētnieku izstrādāto metodoloģiju, tika analizēts, kādas ir katras valsts publiskās diplomātijas prioritātes digitālajā vidē, kā arī publikas reakcijas un iesaistes apjoms, reaģējot uz šīm prioritātēm. Pētījuma rezultāts ļāva pierādīt, ka Latvijas Ārlietu ministrija spēj veidot digitālo dienaskārtību, un vienlaikus rosināja diskusiju, kā arī izgaismoja jaunus aspektus digitālās diplomātijas pētniecības laukā. Public diplomacy plays an increasingly important role in the foreign policy of countries around the world. The development of information technologies and the rapid rise in the popularity of social networks motivate diplomats to use modern information channels to achieve public diplomacy and foreign policy objectives. The effectiveness of the use of social networks can be measured by clarifying the ability of diplomats to set the desired agenda in the digital environment, which is also the aim of this study. This article looks at digital agenda setting ability of the Ministry of Foreign Affairs of Latvia in the field of public diplomacy. It is a part of a broader study where the posts on official Facebook accounts of the Ministries of Foreign Affairs of the Baltic States in 2019 were specifically analysed. The methodology developed by the researchers of digital diplomacy at Oxford University was used to analyse the priorities of each country’s public diplomacy in the digital environment and the extent of public response and engagement in response to these priorities. The results of the study demonstrated the digital agenda setting ability of MFA of Latvia, while encouraging discussion and highlighting new aspects in the field of research of digital diplomacy.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069810","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}