{"title":"Sapropelis un tā izmantošanas iespējas","authors":"Karina Stankevica, Māris Kļaviņš","doi":"10.7250/MSAC.2013.028","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.028","url":null,"abstract":"Sapropelis ir ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas nogulsnējas ūdenstilpēs. Sapropeļa izplatība un plasas izmantosanas iespējas padara to par nozīmīgu dabas resursu, ko var izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lopkopībā, ķīmijas un celtniecības industrijā, balneoloģijā un kosmetoloģijā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā sastāda aptuveni 2 miljardus m3. Sī raksta mērķis ir aplūkot sapropeļa klasifikāciju, veidosanās apstākļus un izmantosanas jomas.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"34 1","pages":"109-126"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"89100372","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Jānis Krūmiņš, Artis Robalds, Oskars Purmalis, Linda Ansone, Dmitrijs Poršņovs, Māris Kļaviņš, Valdis Segliņš
{"title":"Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas","authors":"Jānis Krūmiņš, Artis Robalds, Oskars Purmalis, Linda Ansone, Dmitrijs Poršņovs, Māris Kļaviņš, Valdis Segliņš","doi":"10.7250/MSAC.2013.025","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.025","url":null,"abstract":"Latvijā un pasaulē kūdra tiek izmantota un iegūta daudz mazākā apjomā nekā tas būtu ekonomiski pamatoti, neapdraudot dabas vērtības un to aizsardzībai paredzētās teritorijas. Rakstā novērtēti Latvijas purvi un kūdras resursi, kā arī to izmantosanas jomas. Tiek sniegts ieskats purvu un kūdras klasifikācijā, kūdras veidosanās procesā un to ietekmējosajos faktoros.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"66 1","pages":"82-94"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"81422921","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Cenas tīrelī iegūto radiolokācijas signālu analīze","authors":"Jānis Karušs, Valdis Segliņš","doi":"10.7250/MSAC.2013.015","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.015","url":null,"abstract":"Pētījums ir veltīts purvu nogulumos iegūto radiolokācijas signālu analīzei un interpretācijai. Tiek sniegts pētījumu teritorijas ģeoloģiskās uzbūves apraksts, izmantotās pētījumu metodikas apraksts darbā ar 300 MHz antenu sistēmu, analizēta kūdras sadalīsanās pakāpe, pelnainība un dabiskais mitrums. Tāpat ir sniegta detāla iegūto radiolokācijas signālu analīze. Secināts, ka elektromagnētisko viļņu izplatīsanās ātrumu kūdrā nenosaka tikai kūdras mitruma daudzuma izmaiņas. Pētījumos ar radiolokācijas metodi elektromagnētisko viļņu izplatīsanās ātrums kūdras slāņos jānosaka ar augstu precizitāti, izmantojot kopējā viduspunkta metodi.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"6 1","pages":"21-28"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"87391340","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Depositional Environment of the Devonian Quartz Sandstones in the Bāle Sand Pits","authors":"D. Blāķe, Kristīne Tovmasjana, Ģ. Stinkulis","doi":"10.7250/MSAC.2013.014","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.014","url":null,"abstract":"This paper summarises data about the depositional environment of Devonian quartz sandstones in Latvia and discusses new fieldwork data from Bāle 1 and Bāle 2 sand pits. The commercial bed in these sand pits is composed of fine to gravel size grained white and pale gray sandstones with mud clasts and quartz pebbles in places. Studies in Bāle sand pit sectors 1 and 2 suggest the deposition of sediments in details channel and sand bars, with the scarce influence of tidal processes on sedimentation.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"68 1","pages":"14-20"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"76052176","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Antimona(V) sorbcijas izpēte uz modificētiem biomateriālu sorbentiem","authors":"Maruta Jankēvica, Linda Ansone, Māris Kļaviņš","doi":"10.7250/MSAC.2013.027","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.027","url":null,"abstract":"Antimona(V) savienojumu sorbcijai veikta bioloģiskas izcelsmes sorbentu modificēsana ar dzelzs savienojumiem. Izmantojot dažādas fizikālķīmiskās metodes, noteikti sorbentus raksturojosie parametri. Veikti antimona sorbcijas eksperimenti, izmantojot modificētus – kūdras, skaidu, sūnu, salmu, niedru un smilsu sorbentus, noteikta iegūto rezultātu atbilstība gan Lengmīra, gan Freindliha teorētiskajiem sorbcijas modeļiem. Pētīta sorbcijas atkarība no temperatūras un veikti termodinamisko parametru aprēķini. Konstatēts, ka labākais antimona(V) savienojumu sorbents ir modificēta kūdra, sorbcijas process ir spontāns un endotermisks.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"19 1","pages":"101-108"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"82530221","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Radiolokācijas metodes pielietojums eolo nogulumu pētījumos","authors":"Juris Vībāns, Jānis Karušs","doi":"10.7250/MSAC.2013.016","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.016","url":null,"abstract":"Darbā ir analizētas radiolokācijas metodes pielietosanas iespējas eolo nogulumu pētījumos. Pētījumā tika veikti radiolokācijas profilēsanas darbi plasā frekvencu diapazonā (75–2000 MHz), iekszemes eolo nogulumu izplatības areālā Valkas novadā. Ir iegūti nogulumu paraugi, noteikts to granulometriskais sastāvs, kā arī dabiskā mitruma daudzums. Aprēķināts radiolokācijas signāla izplatīsanās ātrums ģeoloģiskā griezumā. Izmantojot iegūtos rezultātus, tika izdarīti secinājumi par radiolokācijas metodes lietosanas iespējām eolo nogulumu pētījumos, kā arī par nākotnē pētāmām problēmām.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"26 1","pages":"29-34"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"86819886","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Intermetalītisko – ķīmisko savienojumu veidošanās un to izraisītās metālu sakausējumu struktūru izmaiņas atkarībā no to ķīmisko elementu sastāva","authors":"Ingrīda Vītiņa, Aija Krūmiņa, Velta Belmane","doi":"10.7250/MSAC.2013.033","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.033","url":null,"abstract":"Intermetalīdu un ķīmisko savienojumu veidosanās, to klātbūtne rūpnieciskos izstrādājumos, kā metālu lūsanas cēlonis dzelzs un vara-cinka sakausējumos, pētīta, nosakot ķīmisko elementu sastāvu, sakausējumu struktūru un veicot rentgenfāžu analīzi. Struktūru izmaiņas sakausējumu rekristalizācijas procesos ar intermetalīdu, karbīdu un grafīta graudu izdalīsanos atkarībā no to ķīmiskā elementu sastāva pētītas ar optiskās mikroskopijas metodēm.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"48 1","pages":"152-162"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"79313066","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
J. Vecstaudža, D. Jakovļevs, L. Bērziņa-Cimdiņa, Vija Stikāne
{"title":"XRD and SEM Studies of Archaeological Stove Tile Ceramics of Turaida Castle","authors":"J. Vecstaudža, D. Jakovļevs, L. Bērziņa-Cimdiņa, Vija Stikāne","doi":"10.7250/MSAC.2013.018","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.018","url":null,"abstract":"Stove tile ceramics from Turaida archaeological site were characterized for their mineral and chemical composition. Mineral characteristics of ancient ceramics were determined with X-ray diffractometer. Chemical composition and micromorphology of ceramics and glazes were determined with scanning electron microscope (SEM) with energy dispersive Xray spectrometer (EDS) unit. The conducted analyzes showed similarity with Latvian clay, suggesting that these stove tiles ceramics are of local origin and production.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"5 1","pages":"40-45"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"76390383","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Vaira Obuka, Aleksandrs Korjakins, Raitis Brencis, Ilmārs Preikšs, Oskars Purmalis, Karina Stankevica, Māris Kļaviņš
{"title":"Sapropeļa kūdras, sapropeļa kokskaidu siltumizolācijas plāksnes un to īpašības","authors":"Vaira Obuka, Aleksandrs Korjakins, Raitis Brencis, Ilmārs Preikšs, Oskars Purmalis, Karina Stankevica, Māris Kļaviņš","doi":"10.7250/MSAC.2013.029","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.029","url":null,"abstract":"Siltumizolācijas materiāli, kuros par pildvielu tiktu izmantoti vietējie biomasas produkti, bet par saistvielu kalpotu dabiskas izcelsmes saistvielas, piemēram, sapropelis, uzskatāmi par inovatīviem un to pielietosana sekmētu ekoloģiskās būvniecības nozares attīstību. Sādu risinājumu izstrāde ir aktuāla, jo Latvijā ir ievērojami sapropeļa resursi, kuru izmantosanu kavē to nepietiekama izpēte un ekoloģiskās būvniecības nozares intensīva attīstība. Pētījuma mērķis ir iegūt sapropeļa-koksnes, kūdras-koksnes siltumizolācijas plāksnes, noteikt optimālās plātnes sastāva attiecības un raksturot iegūto plātņu īpasības. Veikto pētījumu rezultātā tika noteiktas siltumizolācijas materiālu paraugu mehāniskās, siltumvadītspējas un skaņas izolācijas īpasības un izvērtētas iespējas tos izmantot ekoloģiskajā būvniecībā, kā arī veikts salīdzinājums ar sobrīd tirgū esosajiem produktiem.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"6 1","pages":"127-136"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"78425429","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Porainu kvartāra mālu keramikas granulu sorbcijas īpašības","authors":"Ruta Švinka, Visvaldis Švinka, Līga Dabare","doi":"10.7250/MSAC.2013.022","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/MSAC.2013.022","url":null,"abstract":"Analizētas iespējas izmantot apdedzinātu kvartāra mālu porainas granulas ūdens attīrīsanai. Izvēlēti Lažas un Progresa atradņu māli ar atsķirīgu ķīmisko un granulometrisko sastāvu un porainības palielināsanai izmantotas koksnes skaidas kā izdegosās piedevas. Sorbcijas aktivitāte noteikta attiecībā uz molekulāriem (jods) un jonogēniem (amonija jons) savienojumiem.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"10 1","pages":"63-68"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2014-02-14","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"78450190","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}