Inženierzinātņu un augstskolu vēsture最新文献

{"title":"Inženiera, uzņēmēja, skolotāja Jāņa Baumaņa (1878–1945) mūža veikums","authors":"Lāsma Gaitniece, Alīda Zigmunde","doi":"10.7250/iav.2019.004","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2019.004","url":null,"abstract":"Raksts veltīts inženierim, pedagogam un vienam no Liepājas pilsētas pašvaldības vadītājiem Jānim Baumanim, kurš augstāko izglītību ieguva ne tikai Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), bet arī elektroenerģijas (elektrības) augstskolā «Ecole supérieure d’electricité» Parīzē, Francijā. Jāņa Baumaņa biogrāfija liecina, ka viņš bijis mērķtiecīgs, nav baidījies jaunu izaicinājumu, kā arī vairākkārt sevi veiksmīgi pierādījis uzņēmējdarbībā, dibinot un sekmīgi vadot uzņēmumus. Minētās īpašības raksturo Jāni Baumani arī kā Liepājas pašvaldības vadītāju, taču vēlme uzņemties iniciatīvu dažādu tolaik vēl pārdrošu ideju realizēšanā augstajam amatam bijusi traucējoša, tādēļ viņš pilsētas vadībā bija vien nepilnu gadu. Atkāpjoties no pašvaldības vadītāja amata, viņš Liepāju pameta un devās uz Rīgu, kur strādāja firmā un pievērsās pedagoģiskajam darbam. Raksta mērķis – apkopot Jāņa Baumaņa dzīves gājumu un atklāt viņa veikumu dažādās darbības jomās.The article is devoted to engineer, teacher and one of mayors of Liepāja City Municipality – Jānis Baumanis – who obtained university education not only at Riga Polytechnic Institute (RPI), but also at the University of Electricity (Ecole supérieure d’electricité) in Paris, France. The biography of J. Baumanis shows that he has been purposeful, feared no challenge  and  has repeatedly proved  himself as entrepreneur establishing and successfully managing companies. These qualities also describe J. Baumanis as the Mayor of Liepāja City Municipality, but the desire to take initiative in implementing various, brave at that time, ideas were interfering, thus he held the position less than a year. After resigning, he left Liepāja city for Riga, where he worked for a company and turned to pedagogical work. The aim of the article is to summarize the life of J. Baumanis and to discover his achievements in various fields of activity.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"134 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2019-10-23","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116647325","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Rīgas Politehniskā institūta absolvents, inženieris, izgudrotājs un sportists Arno Līcis","authors":"Ērika Lanka, Alīda Zigmunde","doi":"10.7250/iav.2019.007","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2019.007","url":null,"abstract":"Rakstā apkopots Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mehānikas fakultātes 1964. gada absolventa Arno Līča veikums inženiera profesijā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā (RER), Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā (LTOZPI) un tipogrāfijā «Jāņa sēta», kā arī raksturota viņa izgudrotājdarbība, atklāti nopelni orientēšanās sporta popularizēšanā un sasniegumi dažāda mēroga sacensībās, tostarp viņa izveidotajās masu sacensībās «Magnēts», kas notiek kopš 1969. gada. Šis ir pirmais pētījums par inženiera A. Līča darbību un dzīvi, kas tapis, sagaidot viņa 80. dzimšanas dienu 2019. gada jūlijā. Tajā izmantots A. Līča personīgais arhīvs, Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums.The article summarizes the career of a graduate of the Faculty of Mechanics (1964) of Riga Polytechnic Institute Arno Līcis. The article reveals and describes his work while being an engineer at the Riga Electromachine Building Factory (RER), at the Latvian Scientific Research Institute of Traumatology and Orthopaedics (LSRITO) and in the printing house «Jāņa sēta», as well as being an inventor. It has been discovered that he had promoted orienteering sports and had significant achievements in competitions of various scale, including mass competition named «Magnēts» managed by him, which had been taking place since 1969. This is the first research on the life and professional activities of engineer A. Līcis, which is dedicated to his 80th birthday to be celebrated in July 2019. Data from the personal archive of A. Līcis, documents of the Latvian State Archives and the collection of the National Library of Latvia are collected in this article.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2019-10-23","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"131203091","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Voldemāra fon Knīrīma ieguldījums Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta mācību un izmēģinājumu saimniecībā «Pētermuiža»","authors":"Svetlana Kovaļčuka","doi":"10.7250/iav.2019.009","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2019.009","url":null,"abstract":"Raksts veltīts Rīgas Politehniskā institūta (RPI) direktoram (1906–1916), izcilam organizatoram, zinātnisko darbu autoram profesoram Voldemāram fon Knīrīmam (Woldemar von Knieriem; 1849–1935), kurš devis nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecības zinātnes attīstībā, vadījis RPI Lauksaimniecības nodaļu (1903–1906), kā arī mācību un izmēģinājumu saimniecību «Pētermuiža» (1880–1915) Olaines tuvumā. Tā kļuva par paraugsaimniecību ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Krievijas impērijā. Studentiem viņš sniedza plašas teorētiskās un praktiskās zināšanas lauksaimniecībā, akcentējot praktiskas, zinātniski aprobētas atziņas par lauksaimniecības platību un muižu apsaimniekošanu. Profesors fon Knīrīms bija Baltijas Tehniskās augstskolas Rīgā rektors (1918), Herdera institūtā Rīgā docētājs (1921–1927). Mūža nogalē viņš dzīvoja ģimenes īpašumā Skangaļu muižā Vidzemē, uzrakstīja atmiņas par savu dzīvi un vasarās atpūtās un priecājās kopā mazbērniem, viņu vidū – vēlāko Zviedrijas premjerministru Ūlofu Palmi (Ulof Palme; 1927–1986). V. fon Knīrīms mūžībā devās 1935. gada janvārī, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.The article is dedicated to Professor Woldemar von Knieriem (1849–1935), who has made a significant contribution to the development of agricultural science, headed the Department of Agriculture of Riga Polytechnic Institute (1903– 1906), as well as Training and Experimental Farm «Peterhof» (1880–1915) near Olaine city. It became a model farm not only in the Baltic region but also throughout the Russian Empire. Professor W. von Knieriem was the Director of RPI (1906–1916), an outstanding organizer and author of scientific works. He provided students with extensive theoretical and practical knowledge in agriculture, focusing on practical, scientifically approbated lessons about the management of agricultural land and manors and trying to raise the general level of culture and the horizons of young people. Professor W. von Knieriem was Rector of the Baltic Technical University in Riga (1918) and worked in the Herder Institute in Riga (1920–1927). He spent his last years in his family estate in Vidzeme writing memories of his life and enjoying the company of grandchildren – one of them later became Prime Minister of Sweden Ulof Palme (1927–1986). W. von Knieriem died in January 1935 and was buried in the Great Cemetery in Riga.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"40 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2019-10-23","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126567387","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta studenti un absolventi – Latvijas Republikas pasludināšanas akta dalībnieki","authors":"Alīda Zigmunde, Alvars Baldiņš","doi":"10.7250/IAV.2018.002","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/IAV.2018.002","url":null,"abstract":"2018. gadā atzīmē Latvijas Republikas (LR) dibināšanas simtgadi. Pirms simts gadiem, 1918. gada 18. novembrī, Latvijas valsts dibināšanas aktā piedalījās 38 Latvijas Tautas padomes (turpmāk – Tautas padome) locekļi. Neviens no viņiem nepieredzēja Latvijas Republikas atjaunošanu, un vairumam no viņiem mūžs aprāvās pirms Otrā pasaules kara beigām. Latvijas Republikas dibināšanas akta dalībnieku vidū bija septiņi Rīgas Politehnikuma (RP) / Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi un viens augstskolas diplomu neieguvis students. No septiņiem absolventiem četri 1941. gadā piedzīvoja represijas un tika aizvesti uz Sibīriju, divi pēc Otrā pasaules kara devās trimdā, viens bija miris spēka gados 1924. gadā. Daļa no Latvijas Republikas proklamēšanas akta dalībniekiem atstājuši rakstītas liecības par valsts tapšanas pirmsākumiem. Visi Tautas padomes locekļi bija cienījami Latvijas pavalstnieki, daļa no viņiem par nopelniem Tēvijas labā apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"344 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123186000","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta (1862–1919) studenti – literāti","authors":"Alīda Zigmunde, Ērika Lanka, Elita Stikute, Zanda Šlegelmilha","doi":"10.7250/IAV.2018.004","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/IAV.2018.004","url":null,"abstract":"Rakstā apkopots Rīgas Politehnikuma (RP) un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) kādreizējo studentu – dramaturgu, dzejnieku un rakstnieku – veikums literatūrā, kā arī raksturota viņu darbība. Augstskolā studējuši vairāki latviešu un cittautu literāti. Inženiera diplomu, studējot Inženieru, Komercijas un Lauksaimniecības nodaļās, ieguvuši vien seši no viņiem – Alfrēds Andersons, Jānis Bergs, Rihards Ērglis, Ernests Eferts, Jānis Miķelsons un Arvīds Valdmanis. Augstskolā studējuši arī latviešu rakstnieks Jānis Poruks un krievu rakstnieks Mihails Prišvins, kuri, tāpat kā daži citi, par  inženieriem nekļuva, bet ir pazīstami, pateicoties veikumam daiļliteratūrā. Dzejoļus rakstījis arī absolvents admirālis Teodors Spāde. Raksts tapis, izmantojot RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra (IVPC) krājumu, arhīvu un bibliotēku materiālus. Tajā pirmo reizi apkopotas ziņas par RP / RPI studentiem – literātiem un sniegts īss viņu raksturojums.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"16 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"122020038","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Latviešu izcelsmes Lietuvas arhitekts un inženieris Kārlis Reisons (1894–1981) un viņa profesionālā darbība Šauļos","authors":"Sigits Vlads Saladžinsks, Kristina Vaisvalavičiene","doi":"10.7250/IAV.2018.008","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/IAV.2018.008","url":null,"abstract":"Raksts iepazīstina  ar Latvijā mazzināma latviešu  izcelsmes Lietuvas arhitekta un inženiera Kārļa Reisona (Karolis Reisonas; 1894–1981) dzīvi un profesionālo darbību Šauļos, kā arī aktualizē svarīgākās arhitekta daiļrades mantojuma iezīmes un viņa darbu nozīmi Lietuvas arhitektūras vēsturē. K. Reisons bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta starp-karu perioda Lietuvas modernās arhitektūras radītājiem. K. Reisons ir reprezentatīvu celtņu Lietuvas pilsētās, kā arī Rīgā un Adelaidā (Austrālija) autors vai līdzautors. Rīgas reālskolas (1913) un Sanktpēterburgas civilinženieru institūta (1920) absolvents K. Reisons strādāja par Šauļu pilsētas inženieri un pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāju (1922–1930), Šauļu būvniecības desmitnieku1 kursu (1925), vēlāk arī Šauļu arodskolas direktoru (1926), Lietuvas Lauksaimniecības kameras konsultantu (1927–1928). 14 no viņa projektētām celtnēm Kauņā un Šauļos ir iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Agrīniem K. Reisona projektiem raksturīgs historisms ar eklektisma elementiem un tā sauktais «ķieģeļu stils». Vēlākie projekti iezīmējas ar modernajai arhitektūrai  raksturīgu  askētisko racionālismu, funkcionālismu un piemērošanos pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiskajam kontekstam. Pēc Otrā pasaules kara viņš ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, vēlāk – uz Adelaidu, piedalījies Adelaidas lietuviešu kopienas dzīvē.\u0000\u0000The article introduces the professional activities of Latvian-born Lithuanian architect and engineer Karolis Reisonas (in Latvian: Kārlis Reisons; 1894–1981) in the second half of his life – from 1930 in Kaunas, Panevėžys and Adelaide cities – and his role in the history of Lithuanian architecture. K. Reisonas was one of the most prominent creators of modern 20th-century interwar Lithuanian architecture and together with other famous Lithuanian architects formed a special style of Kaunas modern architecture in interwar period. K. Reisonas is the author or co-author of representative buildings in Šiauliai, Kaunas and other Lithuanian cities, as well as in Riga and Adelaide cities. Architect and engineer K. Reisonas worked as Šiauliai City Engineer and Head of Municipal Construction Department (1922–1930), Director of Šiauliai Vocational School (1926), Consultant of Lithuanian Chamber of Agriculture (1927–1928), Head of Construction Department of Kaunas Municipality (1930–1938), Panevėžys City Engineer (1940) and Burgomaster (1941–1944). From 1949, the Reisonas family lived in Adelaide city, Australia. To his projects three monuments of independence were built in Lithuania – Monument of Independence in Šiauliai city, Podium of the Freedom Monument of Kaunas city and Roman Catholic Christ’s Resurrection Church in Kaunas city. Fourteen of buildings in Lithuania (in Kaunas and Šiauliai cities) designed by him are included in the list of cultural values of Lithuania. Early K. Reisonas’ projects are characterized by historism, elements of eclecticism and «brick style», later projects are characterized by a","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"57 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126624049","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Fabrikas «Provodņik» darbība Rīgā un tās darbinieki – Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta absolventi","authors":"Alīda Zigmunde, Oļegs Šapovalovs","doi":"10.7250/IAV.2018.005","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/IAV.2018.005","url":null,"abstract":"Rakstā dots pārskats par 1888. gada jūnijā Rīgā, Sarkandaugavā, nodibinātā krievu un franču kopuzņēmuma – gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu fabriku sabiedrības «Provodņik» darbību. Pirms Pirmā pasaules kara «Provodņik» kļuva par vienu no četrām lielākajām gumijas fabrikām pasaulē. 1915. gadā fabriku evakuēja uz Maskavu, 1918. gadā uzņēmumu nacionalizēja.  1921.   gadā  akcionāri  nolēma  fabrikas  bijušajās  telpās atjaunot «Provodņik» darbību, bet situācija bija mainījusies. Tā vairākus gadus darbojās kā kokapstrādes rūpnīca (1925–1935), bet nekad nesasniedza tādu uzplaukumu kā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. 20. gadsimta 30. gadu beigās likvidēta. Nozīmīgu ieguldījumu «Provodņik» darbā un attīstībā devuši Rīgas Politehnikuma (RP) un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi, kuri apzināti, veicot dokumentos balstītu pētījumu.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"39 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127778402","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Rīgas Politehniskā institūta studenta, psalmotāja Jāna Jurjena dzīves un darba gaitas (1866–1915)","authors":"Sergejs Coja","doi":"10.7250/iav.2018.010","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2018.010","url":null,"abstract":"Pareizticīgais igaunis Jāns Jurjens 1888. gadā absolvēja Rīgas Pareizticīgo Garīgo semināru, 1902. gadā – Sanktpēterburgas Garīgo akadē- miju. No 1907. līdz 1910. gadam viņš studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Lauksaimniecības nodaļā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā J. Jurjens kalpoja pareizticīgajai baznīcai un ticīgajiem kā psalmotājs, tautskolu skolotājs  un Rīgas Pareizticīgo Garīgā semināra pedagogs. Viņš ir vairāku grāmatu un zi- nātnisko rakstu autors.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"23 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"132250936","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Priekšvārds","authors":"Alīda Zigmunde","doi":"10.7250/iav.2018.001","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2018.001","url":null,"abstract":"Šis ir trešais zinātnisko rakstu krājums, ko sagatavojis RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs (IVPC). Rakstu pamatā galvenokārt ir RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences 2018. gada 10. oktobrī nolasītie referāti, to autori ir Latvijas un Lietuvas zinātnieki, zinātņu vēsturnieki un pedagogi. Pētījumos aplūkotas Rīgas Politehnikuma (RP) / Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventu, mācībspēku un darbinieku dzīves gaitas. Krājumā publicēti astoņi pētījumi.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"44 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"115083635","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Liepājnieki Teodors un Nikolajs Bredži-Brieži uzņēmējdarbībā un inženierzinātnēs","authors":"Lāsma Gaitniece","doi":"10.7250/iav.2018.009","DOIUrl":"https://doi.org/10.7250/iav.2018.009","url":null,"abstract":"Raksts veltīts liepājniekiem Teodoram un Nikolajam Bredžiem- Briežiem. Tēvs Teodors Bredžs-Briedis bija uzņēmējs Liepājā. Viņa dēls Nikolajs, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes absolvents (1936), Otrā pasaules kara beigās devās emigrācijā un nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs. Nikolajs Bredžs-Briedis izveidoja spožu zinātnieka karjeru – viņa pētniecības darbs metālu metināšanas nozarē 1955. gadā tika novērtēts ar Amerikas Metinātāju biedrības Linkolna zelta medaļu, 1956. gadā – ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda Goda diplomu par sasniegumiem zinātnē, tajā pašā gadā zinātnieks tika uzņemts ASV Zinātnieku un pētnieku Goda biedrībā. Nikolajs Bredžs-Briedis ir saņēmis 27 patentus un ir 14 zinātnisko publikāciju autors.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"30 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2018-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"133542365","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}