Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.最新文献

{"title":"A Study on the Behaviour of the Algorithm for Finding Relevant Attributes and Membership Functions","authors":"Madara Gasparovica, L. Aleksejeva","doi":"10.2478/v10143-010-0010-1","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0010-1","url":null,"abstract":"A Study on the Behaviour of the Algorithm for Finding Relevant Attributes and Membership Functions One of the most recent approaches in machine learning is fuzzy rules usage for solving classification problems. This paper describes the algorithm for finding relevant attributes and searching for membership functions. Experimental results are used to clarify - which data sets can be used to automatically gain primary membership functions from primary data. This quality - gaining of membership functions - is one of the pros of the algorithm, because it eases resolution of classification task. The ability to use it with fuzzy data is one more merit. As a result, there are obtained reliable fuzzy classification rules to separate classes. By reconstructing primary membership functions also the number of IF-THEN rules gained from decision tables is reduced up to three times. Four experiments are conducted with different training and testing data set sizes. Conclusions are made about the optimal size of the training and testing data set that is necessary for achieving better results as well as about the data this algorithm is appropriate for. Finally, possible directions for further research are outlined.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"205 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116185262","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Analysis of ASP.NET AJAX architecture","authors":"Andrey Lesovsky","doi":"10.2478/v10143-009-0019-5","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-009-0019-5","url":null,"abstract":"Analysis of ASP.NET AJAX architecture Ajax (Asynchronous JavaScript and XML), or AJAX, is a group of interrelated web development techniques used for creating interactive web applications or rich Internet applications. Providing developer with opportunities to create rich and user friendly interface, AJAX makes it possible to improve Internet users experience without requiring them to install any additional software. ASP.NET AJAX, formerly code-named Atlas, is a set of extensions to ASP.NET developed by Microsoft for implementing Ajax functionality. ASP.NET AJAX provides developers with two development scenarios: client-centric development model and server-centric development model. It provides a developer with the opportunity to choose a model which is suitable for specific task and which will distribute load between client and server effectively and optimize network usage. This article discusses the architecture of AJAX and ASP.NET AJAX technologies. The covered themes are AJAX and ASP.NET AJAX architectures, client and server frameworks, client-centric and server-centric development models.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"24 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"114872835","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Requirements analysis of Multi-Agent Based Intelligent Tutoring Systems","authors":"E. Lavendelis, J. Grundspeņķis","doi":"10.2478/v10143-009-0003-0","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-009-0003-0","url":null,"abstract":"Requirements analysis of Multi-Agent Based Intelligent Tutoring Systems The agent oriented software engineering research proposes general assumptions for agent oriented software development, while intelligent tutoring system (ITS) research proposes specific ITS architecture and other specific knowledge for ITS development. Both of these views should be taken into consideration while developing multi-agent based ITSs. Thus there is a need for specific approaches for all phases of agent based ITS development which take into consideration main ideas from both agent oriented software engineering and ITS research. In this paper we propose a requirements analysis approach for multi-agent based ITSs. A case study of a simple ITS is included, too. Requirements analysis in the proposed approach consist of two main steps, namely goal modelling and use case modelling. During the goal modelling the main goals of the system are identified and a goal hierarchy for the system is created. During the use case modelling use cases needed to achieve each lower level goal and their descriptions are created. The proposed approach of the requirements analysis is intended to be a part of the full life cycle methodology for multi-agent based ITS development. The developed use case model (especially use case scenarios) is used during the agent interaction design and task definition. Goal hierarchy during the design phase is mainly used for checking, if the results of design achieve all system's goals.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"47 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127221401","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Blocking and Non-Blocking Process Synchronization: Analysis of Implementation","authors":"V. Nazaruk, P. Rusakov","doi":"10.2478/v10143-011-0033-2","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0033-2","url":null,"abstract":"Blocking and Non-Blocking Process Synchronization: Analysis of Implementation —In computer programs with multiple processes, inter-process communication is of high importance. One of its main aspects is process synchronization, which can be divided into two classes: blocking and non-blocking. Blocking synchronization is simpler and mostly used; however, non-blocking synchronization allows avoiding some negative effects. In this paper, there is discussed the logic of widespread process synchronization mechanisms and is analyzed the support of these mechanisms in different platforms. Bloķējošā un nebloķējošā procesu sinhronizācija: implementēšanas analīze Mūsdienās laiksakritīgās skaitļošanas izmantošana strauji palielinās. Šāda skaitļošana paredz skaitļošanas uzdevumu sadalīšanu vairākos procesos (vai pavedienos). Datorprogrammās ar vairākiem procesiem starpprocesu komunikācijai ir liela nozīme. Viena no būtiskiem starpprocesu komunikācijas mehānismu klasēm ir procesu sinhronizācijas algoritmi. Piemēram, var runāt par semaforiem, nosacījuma mainīgajiem, satikšanām. Procesu sinhronizācijas algoritmi var tikt iedalīti divās klasēs: bloķējošie un nebloķējošie algoritmi; turklāt, katrai no šīm klasēm ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Tā, atšķirībā no bloķējošās sinhronizācijas, nebloķējošās sinhronizācijas algoritmu lietošana garantē to, ka sistēmā nekad neparādīsies strupsaķere — sistēmas progress tiek garantēts katra laika momentā. Daudzās modernajās programmēšanas valodās un programmatūras platformās eksistē daži iebūvēti procesu sinhronizācijas mehānismi. Tādējādi, izvēlētā programmēšanas valoda vai platforma noteiktā mērā ietekmē sinhronizācijas mehānismu (kā arī citu starpprocesu komunikācijas mehānismu) izmantošanu. Viens no šī raksta uzdevumiem ir procesu sinhronizācijas mehānismu klašu analīze un salīdzināšana. Otrs uzdevums ir analizēt procesu sinhronizācijas algoritmu atbalstu dažādās modernajās objektorientētajās programmēšanas valodās (C#, Java, C++u. c.) un aparatūras platformās. Pēdējais attiecas uz nebloķējošās sinhronizācijas algoritmiem. Rakstā arī tiek noraksturotas grafisko procesoru, kas atbalsta universālskaitļošanas tehnologiju GPGPU, iespējas procesu sinhronizācijas kontekstā. Блокирующая и неблокирующая синхронизация процессов: анализ реализации В наши дни стремительно возрастает использование параллельных вычислений.Это подразумевает разделение вычислительного задания на несколько процессов (или потоков). Важную роль в компьютерных программах с несколькими процессами играет коммуникация между соответствующими структурными единицами. Один из основных классов механизмов межпроцессного взаимодействия - алгоритмы синхронизации процессов. Напри-мер, можно говорить о семафорах, условных переменных, рандеву. Алгоритмы синхронизации процессов могут подразделяться на два класса: блоки-рующие и неблокирующие алгоритмы;при этом каждый из этих классов имеет свои преимущества и недостатки. Так, в противоположность блокиру-ющей синхр","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"102 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126072827","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Usage of Ontologies in Systems of Data Exchange","authors":"P. Osipov, A. Borisov","doi":"10.2478/v10143-010-0015-9","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0015-9","url":null,"abstract":"Usage of Ontologies in Systems of Data Exchange This paper describes the methods and techniques used to effectively extract knowledge from large volumes of heterogeneous data. Also, methods to structure the raw data by the automatic classification using ontology are discussed. In the first part of the article the basic technologies to realize the Semantic WEB are described. Much attention is paid to the ontology, as the major concepts that structure information on a very high level. The second part examines AVT-DTL algorithm proposed by Jun Zhang which allows one to automatically create classifiers according to the available raw, potentially incomplete data. The considered algorithm uses a new concept of floating levels of ontology; the results of the tests show that it outperforms the best existing algorithms for creating classifiers.","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"45 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127180603","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Reuse in Software Development Organizations in Latvia","authors":"V. Kotov","doi":"10.2478/v10143-010-0029-3","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0029-3","url":null,"abstract":"Reuse in Software Development Organizations in Latvia The paper presents the results of a survey, which aims to investigate the field of software reuse in software development organizations in Latvia. The topic has a particular significance since reuse may provide some economic benefits by reducing software development and operating costs, and by efficient utilization of development knowledge and corporate expertise. The objective of the study is to identify the key factors to be considered by the companies interested in establishing a software reuse program, thus improving time-to-market, costs and quality of software products by ingraining reuse into the entire software development process. Twenty factors organized into four categories were considered important within the framework of the survey. The results were obtained through the questionnaire involving software organizations in Latvia, whose responses were analyzed and used to relate the characteristics of organizations with their reuse experience. As a result, the influence of the selected factors on the success of the reuse is evaluated using four different levels (strong, weak, none, no data). Additionally, the paper includes review of related researches and comparison of the results. In conclusion, the author provides suggestions for the improvement of the reuse in Latvian software development organizations on the basis of the survey. Atkārtotā lietošana programmatūras izstrādes organizācijās Latvijā Rakstā ir sniegts pārskats par aptaujas rezultātiem, kuras mērķis ir izpētīt atkārtoto lietošanu programmatūras izstrādes organizācijās Latvijā. Programmatūras atkārtotā lietošana var nodrošināt vairākus ekonomiskos labumus, samazinot programmatūras izstrādes un ekspluatācijas izmaksas, kā arī efektīvi atkārtoti izmantojot izstrādātāju zināšanas un pieredzi. Pētījuma mērķis ir identificēt galvenos faktorus, kuri jāņem vērā kompānijām ieinteresētām atkārtotās lietošanas programmas ieviešanā organizācijas līmenī. Tiek uzskatīts, ka atkārtotās lietošanas ieviešana programmatūras izstrādes procesā ļauj uzlabot programmatūras produkta piegādes laiku līdz tirgum, izstrādes izmaksas un kvalitāti. Divdesmit faktori organizēti četrās kategorijās tika uzskatīti par svarīgiem pētījuma ietvaros. Rezultāti tika iegūti, veicot anketēšanu Latvijas programmatūras organizāciju vidū, kuru atbildes tika analizētas un izmantotas, lai sasaistītu organizāciju pazīmes ar to atkārtotās lietošanas pieredzi. Rakstā tiek arī iekļauts saistīto pētījumu pārskats un rezultātu salīdzināšana. Noslēgumā autors sniedz ierosinājumus atkārtotās lietošanas uzlabošanai programmatūras izstrādes organizācijās Latvijā balstoties uz aptaujas rezultātiem. Повторное использование в организациях, занимающихся разработкой программного обеспечения в Латвии В статье представлены результаты исследования, направленного на изучение повторного использования в организациях, занимающихся производством программного обеспечения в Латвии. Особое","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"50 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123690273","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Transportation Mode Choice Analysis Based on Classification Methods","authors":"N. Zenina, A. Borisov","doi":"10.2478/v10143-011-0041-2","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0041-2","url":null,"abstract":"Transportation Mode Choice Analysis Based on Classification Methods Mode choice analysis has received the most attention among discrete choice problems in travel behavior literature. Most traditional mode choice models are based on the principle of random utility maximization derived from econometric theory. This paper investigates performance of mode choice analysis with classification methods - decision trees, discriminant analysis and multinomial logit. Experimental results have demonstrated satisfactory quality of classification. Transportlīdzekļu pārvietošanās veidu analīze, pamatojoties uz klasifikācijas metodēm Transportlīdzekļu veidu izvēle diskrēto uzdevumu vidē ir plaši atspoguļota literatūrā. Transportlīdzekļu veidu izvēle un prognoze ir cieši saistīti ar transporta sistēmas politiku, braucienu pieprasījuma vadību un ar sastrēgumu samazinājuma stratēgiju uz ceļiem. Darbā ir izskatīti lēmumu koki (algoritmi C4.5 un CART), diskriminantu analīze un daudzdimensiju logit regresija transportlīdzekļu veidu (mašīna, gājējs, sabiedriskais transports, taksometrs un riteņbraucējs) pārvietošanās analīzei. Lēmumu koku klasifikācijas rezultāti parādīja, ka 67% - 78% eksemplāru bija klasificēti pareizi. Papildus apstrādājot izejas datus, kombinējot vairākus filtrus, pareizi klasificēto eksemplāru skaits tika palielināts līdz 80% algoritmam C4.5 un līdz 92% algoritmam CART. Tiešā un soļu diskriminantu analīze parādīja nebūtisku atšķirību pareizi klasificēto eksemplāru skaitā. Soļu diskriminantu analīzes gadījumā pareizi tika identificēta piederība 64.1% novērojumu un 63.9% klasifikācijai ņemot vērā visus mainīgos vienlaicīgi. Klasifikācijas rezultātu ne sevišķi lielā precizitāte bija saistīta ar kategorijām \"taksometrs\" un \"riteņbraucējs\" atkarīgā mainīgā \"transportlīdzekļu pārvietošanās veids\". Samazinot kategoriju skaitu līdz trim (bez kategorijām \"taksometri\" un \"riteņbraucējs\") klasifikācijas precizitāte palielinājās līdz 79.6% soļu un tiešajai diskriminantu analīzei. Daudzdimensiju logistiskās regresijas klasifikācijas rezultāti uzrādīja, ka 88.6% respondentu tika klasificēti pareizi. Uzbūvētā modeļa lielā statistiskā nozīme liecina par to augsto kvalitāti un piemērotību uzdevuma risināšanai. Анализ транспортных средств передвижения с помощью классификационных методов Выбор вида перемещения (mode choice) среди дискретных задач выбора наиболее широко отражен в литературе. Выбор и прогнозирование вида передвижения тесно связаны с политикой транспортной системы, управлением спроса на поездки и стратегией уменьшения заторов на дорогах. В данной работе рассматриваются деревья решений (алгоритмы C4.5 и CART), дискриминантный анализ и множественная логит регрессия для анализа выбора средства передвижения (на машине, пешком, общественный транспорт, такси или на велосипеде). Результаты классификации с помощью деревьев решений показали 67% - 78% верно классифицированных экземпляров на тестируемом множестве. Дополнительно обработав исходные данные, комбинир","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"16 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126326224","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Universal Stegoconstructor in Context of Intellectual Property Protection","authors":"A. Yershov, P. Rusakov","doi":"10.2478/v10143-010-0034-6","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0034-6","url":null,"abstract":"Universal Stegoconstructor in Context of Intellectual Property Protection Information interchange is one of the main processes in our everyday life. This process was simplified due to development of modern technologies, especially computer technologies. But the drawback of such transfer is the simplification of copyrights infringement. Steganography is modern science with old historical roots, its goal is during transmission to hide secret information. This science has some trends; in this case digital steganography is the most actual trend. One of digital steganography's research branches tries to find possible solutions of this problem. As a result of given researches the technologies of watermarks and fingerprints appeared. This paper contains information about the conception of digital steganography's development as protection method of the intellectual property. The basic scope of watermarking is classified, and the problem of selection of appropriate steganographic copyrights methods is designated. Eventually the universal constructor presented in the previous research is extended and adapted to resolve problem mentioned. Universālais stegokonstruktors intelektuālā īpašuma aizsardzības kontekstā Informācijas apmaiņa ir viens no svarīgākiem procesiem cilvēka ikdienas dzīvē. Tā tika pavienkāršota, pateicoties modernu tehnologiju (īpaši informācijas tehnologiju) attīstībai. Bet tādas informācijas pārraides trūkums ir autortiesību pārkāpuma atvieglošana. Steganogrāfija - tā ir moderna zinātne ar garu vēsturi; tās mērķis ir slepenas informācijas pārraides fakta slēpšana. Eksistē šīs zinātnes dažādi virzieni; mūsdienās ciparu steganogrāfija kļūst par visaktuālāko virzienu. Viena no ciparu steganogrāfijas pētīšanas sfērām ir virzīta uz iepriekš minētas problēmas iespējamo risinājumu atrašanu. Tādēļ šo pētījumu rezultātā tika izveidota ūdenszīmju un pirkstu nospiedumu tehnologija. Šis raksts satur informāciju par ciparu steganogrāfijas attīstības koncepciju intelektuālā īpašuma aizsardzības metodes kontekstā. Izanalizēti ūdenszīmju tehnologijas pamati un nodefinēta piemērotas steganogrāfiskās metodes izvēles problēma autortiesību aizsardzībai. Rezultātā universālais stegokonstruktors, kurš tika izstrādāts iepriekšējā autoru izpētē, ir papildināts un adaptēts minētas problēmas risināšanai. Универсальный стегоконструктор в контексте защиты интеллектуальной собственности Обмен информацией является одним из важнейших процессов в ежедневной жизни человека. Этот процесс упростился, благодаря развитию современных технологий, а особенно информационных технологий. Но недостатком подобной передачи информации является упрощение нарушения авторских прав. Стеганография — это современная наука со старыми историческими корнями; её цель — сокрытие факта передачи секретной информации. Существуют разные направления этой науки; в нашем случае цифровая стеганография представляет собой самое актуальное направление. Одна из ветвей исследований цифровой стеганографии зан","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"26 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"126339845","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Implementing a Topological Functioning Model Tool","authors":"Armands Slihte","doi":"10.2478/v10143-010-0026-6","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-010-0026-6","url":null,"abstract":"Implementing a Topological Functioning Model Tool This paper recognizes the computation independent nature of a Topological Functioning Model (TFM) and suggests it to be used as the Computation Independent Model (CIM) within Model Driven Architecture (MDA). To step towards the completeness of MDA and enable the automation of system analysis the Topological Functioning Model for Model Driven Architecture (TFM4MDA) method is considered. A project of implementing TFM4MDA as a TFM Tool is suggested to enable artificial intelligence in system analysis and software development. By applying language processing methods in combination with textual use case analysis and using Topological Functioning Model (TFM) as CIM a workable solution can be developed. The main components of the tool are a TFM Fetcher for system's informal description analysis, TFM Editor and TFM Transformer for TFM to UML transformation. Solution's compatibility to MDA standards is also considered, thus providing a formal method to automatically acquire a CIM from description of a business system in form of textual use cases, and that could be applied to implement a system analysis tool for this task. This paper discusses the implementation challenges and considers implementing the tool by using the leverage of the Eclipse platform and its MDA conformable frameworks. Topologiskā Funkcionēšanas Modeļa rīka izstrāde Šajā rakstā tiek analizētas topologiskā funkcionēšanas modeļa (TFM) no skaitļošanas neatkarīgās iezīmes un tiek piedāvāts no skaitļošanas neatkarīgs modelis (CIM) modeļu vadāmās arhitektūras (MDA) kontekstā. Lai pilnveidotu MDA un padarītu iespējamu sistēmu analīzes automatizāciju, topologiskās funkcionēšanas modelim tiek piedāvāts izmantot modeļu vadāmās arhitektūras (TFM4MDA) metodi. Rakstā tiek piedāvāts izstrādāt TFM TFM4MDA atbalsta rīku, tā padarot iespējamu mākslīgā intelekta izmantošanu sistēmu analīzē un programmatūras izstrādē. Pielietojot dabīgās valodas apstrādes metodes kombinācijā ar biznesa lietošanas gadījumiem un TFM kā no skaitļošanas neatkarīgo modeli ir iespējam izstrādāt praktiski pielietojamu risinājumu. Rīka galvenās komponentes ir sistēmas neformālā apraksta analizators, TFM konstruēšanas rīks, TFM transformācija uz UML. Tiek apskatīta arī risinājuma atbilstība MDA standartiem, tādējādi piedāvājot formālu metodi, ar kuru iespējams iegūt formālu CIM no biznesa sistēmas apraksta lietošanas gadījumu formā. Tādā veidā šo metodi ir iespējams arī realizēt atbilstošā sistēmas analīzes rīkā. Rīka izstrādei tiek izsvērta Eclipse platformas piedāvātas iespēju MDA ietvaru izmantošana, kā arī apskatītas šāda rīka izstrādes problēmas. Разработка инструментария модели топологического функционирования В статье проведен анализ от вычислений независимых свойств модели топологическо функционирования (TFM) и предложена от вычислений независимая модель (CIM) в контексте управляемой моделью архитектуры (MDA). Для усовершенствования MDA и получения возможности автоматизиров","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"185 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116602174","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}

{"title":"Use of the Deferred Approach in Scientific Applications","authors":"P. Osipov, A. Borisov","doi":"10.2478/v10143-011-0056-8","DOIUrl":"https://doi.org/10.2478/v10143-011-0056-8","url":null,"abstract":"Use of the Deferred Approach in Scientific Applications In this paper, the implementation of security system that has strict requirements on the time of evaluation of each transaction made by the user is examined on the example of building a system for user behaviour modelling using Markov models. Evaluation of the effectiveness of both the classical approach to the implementation of a server that calculates metric of the user model and with the use of lightweight threads, as well as of a new ideology - Deferred-based event model is performed. A number of tests of various configurations are conducted, showing the preferred server for the Deferred-based type of system as well as an approach to implementing this type of request service. Deferred pieejas izmantošana zinātniskos lietojumos Šajā rakstā ir apskatīti mūsdienīgi serveru realizācijas varianti, kuri apkalpo zinātniskos vai praktiskos uzdevumus ar stingriem ierobežojumiem, kuri attiecas uz katras transakcijas minimālo apkalpošanas laiku un lielām slodzēm. Rakstā ir izskatīts labākā servera izvēles jautājums, ar kura palīdzību varētu realizēt lietotāja uzvedības metrikas izskaitļošanas uzdevumu. Shematiski tika apskatīta mērķtiecīgas sistēmas kopējā struktūra no realizācijas viedokļa, izmantojot sistēmu ar klients-serviss pieeju. Pats uzdevums un tā realizācijai izmantotie algoritmi ir izskatīti iepriekšējā darbā, savukārt darbā izmantota realizācija, pielietojot programmēšanas valodu PHP, nespēja apmierināt visas stingrās prasības attiecībā uz katra pieprasījuma apstrādes laiku, līdz ar to radās nepieciešamība izmantot citas pieejas, kuru izpēte arī kļuva par pamatu šim rakstam. Šajā darbā tika izmantota Python valoda, kura kalpo kā vispiemērotākais un visspēcīgākais līdzeklis gan praktisko, gan līdzīga tipa zinātnisko uzdevumu risināšanai. Tika izmantota arī klienta servera pieeja, kad serveris (realizēts ar Python valodas palīdzību) konfigurēts pašreizējo uzdevumu atrisināšanai. Papildus izmantotie instrumenti, kuri tika pielietoti modeļa apstrādei un glabāšanai, rakstā netiek apskatīti, jo dotajā etapā ir nepieciešams novērtēt vienas pieejas priekšrocības attiecībā pret citu. Ir apskatītas domēna īpašības un trīs iespējamās servera funkcionēšanas pieejas no katras transakcijas izmantošanas vidējā laika minimizēšanas viedokļa. Iespēja izsaukt sistēmas procesus, sistēmas pavedienus un jaunu pieeju. Notikumiem bagāta reagēšana - Deffered. Tika novērtēta iespēja izmantot katru iespējamo pieeju piešķirtā uzdevuma robežās. Lai iegūtu servera efektivitātes skaitlisko novērtējumu, tika veikta to testēšana, izmantojot dažādus serveru realizācijas veidus. Tika iegūti serveru uzvedības rezultāti, izmantojot dažādas konfigurācijas pie lielām slodzēm. Tika atklāts realizācijas variants, kurš ir vislabāk piemērots domēna prasībām un īpatnībām. Kā jau tika prognozēts, Deferred pieeja parādīja sevi kā vispiemērotākā pieeja. Использование Deferred подхода в научных приложениях В статье рассмотрены соврем","PeriodicalId":211660,"journal":{"name":"Sci. J. Riga Tech. Univ. Ser. Comput. Sci.","volume":"78 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"131104327","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}