{"title":"Latvian Folklorists in Late Socialism: Within the Workplace","authors":"Rita A. Grīnvalde","doi":"10.35539/ltnc.2021.0043.r.g.30.58","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2021.0043.r.g.30.58","url":null,"abstract":"Raksts veltīts latviešu folkloristikas vēsturei padomju perioda stagnācijas gados – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora (daļas) darbībai. Pētījuma pamata avots ir institūta iekšējais žurnāls Vārds un Darbs, kas iznāca no 1965. līdz 1988. gadam. Šai nelielās tirāžas izdevumā viņpus padomju ideoloģijas slāņiem ir daudz vērtīgas historiogrāfiskas informācijas – par folkloras pētnieku kopīgajām un individuālajām gaitām, profesionālajām virsotnēm. Papildu avots interpretācijai ir dzīvesstāstu intervijas ar kādreizējā institūta darbiniekiem. Analīze veikta, izmantojot institucionālās etnogrāfijas metodi un padomju postkoloniālo studiju instrumentāriju.\u0000Rakstā iztirzāta folkloristu darba vides dinamika, savstarpējās saiknes un padomju ideoloģijas klātbūtne institūtā. Lūkots rast atbildes uz šādiem pētnieciskajiem jautājumiem: kāda bija latviešu folkloristu ikdiena vēlīnajā padomju sociālismā? Kā institūcijā izpaudās valsts varas manifestācijas? Kādas bija hierarhiskās attiecības? Kādi bija darba un brīvā laika saskares punkti?","PeriodicalId":138708,"journal":{"name":"Post-socialism/colonialism","volume":"24 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"130059244","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Mythological matter. Folklore Images in the Landscape of Latvian Textile Art in the Second Half of 20th Century","authors":"Rita Ļegčiļina-Broka","doi":"10.35539/ltnc.2021.0043.r.l.b.113.131","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2021.0043.r.l.b.113.131","url":null,"abstract":"20.gadsimta 60.–80. gados Latvijas tekstilmāksla piedzīvoja uzplau- kuma periodu, kas bija saistīts ar politiskām izmaiņām, profesionālās izglītības reformu un jaunu tēlveides paņēmienu apgūšanu. Īpaša loma šī perioda tekstilmākslas attīstībā pieder Latvijas Mākslas aka- dēmijas profesoram Rūdolfam Heimrātam, kura ieviestā izglītības metode, kā arī personīgie radošie mērķi ietekmēja kopējo nozares vir- zību vairākas sekojošās desmitgades. Attīstot tekstiliju par pilntiesīgu mākslas darbu, kurā iespējams vizualizēt māksliniecisko tēlu sižetiski vēstošā nozīmē, izveidojās īpašs laikmetīgajai tekstilmākslai raksturīgs tēmu loks. Tajā nemainīgi aktuālu vietu ieņēma folklorā un tautas mītiskajos priekšstatos balstīti tēlojumi.\u0000Raksta mērķis ir sniegt ieskatu folkloras tematikas atklāsmē Latvijas tekstilmākslā ietverot periodu, kad par vienīgo radošo metodi mākslā tika noteikts sociālistiskais realisms. Pētījumā tiek skaidrots kādi aps- tākļi ierosināja un veicināja folkloras tematikas izvērsumu tekstiljās, aprakstīta tēlu atveides tekstiliskā specifika, kā arī ir izveidots pārskats par raksturīgākajiem piemēriem, kuros konstatējama ne tikai nosau- kumā minēta atsauce uz folkloras avotu, bet arī plašākā simboliskā nozīmē attiecināms vēstījums. Papildus atsevišķiem piemēriem tiek pētīts, kā interese par folkloru un tautas garīgo mantojumu kopumā ietekmējusi atsevišķu tekstilmākslinieku radošo darbu, īpaši izdalot Heimrāta skolas pārstāvju Aijas Baumanes un Ingas Skujiņas daiļradi. Pētījumā izmantotās metodes ir lietisko un rakstisko avotu analīze, biogrāfisko datu analīze, intervijas un etnogrāfiskā datu ieguves metode. Pētījumā ir secināts, ka folkloras tēma Latvijas profesionāla- jā tekstilmākslā atklājas īpašā, tekstilmateriāla īpašību ietekmētā veidā, kas ļauj izteikt māksliniecisko tēlu ne tikai tēlojoša satura veidā, bet arī materiālā kontekstā.","PeriodicalId":138708,"journal":{"name":"Post-socialism/colonialism","volume":"76 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"124300555","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Baltic Postcolonialism: A Prospect for Disciplinary History of Folkloristics","authors":"Toms Ķencis","doi":"10.35539/ltnc.2021.0043.t.k.8.29","DOIUrl":"https://doi.org/10.35539/ltnc.2021.0043.t.k.8.29","url":null,"abstract":"Postkoloniālisms ir viens no 21. gadsimta sākuma vadošajiem virzieniem humanitārajās zinātnēs. Tomēr bijusī “ Otrā pasaule”, tai skaitā Baltijas valstis un citas Padomju Savienības okupētās teritorijas, ir vēsturiski problemātisks izaicinājums postkoloniālajai teorijai, kas liek kritiski pārlūkot ar rases reprezentācijām vai konkrētiem vēstu- riski ekonomiskiem apstākļiem saistītus pamatprincipus. Tagadējās postsociālisma valstīs postkoloniālās teorija var tikt pieņemta tikai\u0000ar virkni atrunu. Postsociālisma postkoloniālās teorija un Baltijas postkoloniālisms kā šīs teorijas jaunākais atzars tomēr liecina, ka tā ir efektīva un daudzsološa pieeja padomju pagātnes analīzei.\u0000Postsociālisma postkoloniālās teorija var kļūt par veidu, kā paskatīties uz folkloristikas kā nozares vēsturi padomju okupācijas laikā. Raksta autors ar šādu nolūku piedāvā pārlūkot astoņus teorētiskos princi- pus, kurus no folkloristikas vēstures Britu Impērijā savulaik ir atvedi- nājusi pētniece Sadhana Naithani. Baltijas postkoloniālisms ir pieeja, kas ļautu šos principus adaptēt Baltijas un citu postsociālisma valstu folkloristikas vēstures pētniecībai. Tas radītu instrumentu kopumu padziļinātai nozares vēstures analīzei, stingru teorētisko pamatu, ko sniedz pārskatīta postkoloniālās teorija, un jēdzieni, kas ļauj precīzi attēlot pagātnes daudznozīmīgās un pretrunīgās atbalsis pētniecībā mūsdienās. Vienlaikus Baltijas postkoloniālisma pieejas plašam lieto- jamam ir vismaz četri ievērojami šķēršļi: teorijas fragmentārā uzbūve, bieža jēdzieniskā neskaidrība un sarežģītība, problemātisks rašanās un pielietojuma laiks, un ideoloģiskais tēls mērķa valstīs.","PeriodicalId":138708,"journal":{"name":"Post-socialism/colonialism","volume":"153 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"121163164","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}