Mythological matter. Folklore Images in the Landscape of Latvian Textile Art in the Second Half of 20th Century

Abstract

20.gadsimta 60.–80. gados Latvijas tekstilmāksla piedzīvoja uzplau- kuma periodu, kas bija saistīts ar politiskām izmaiņām, profesionālās izglītības reformu un jaunu tēlveides paņēmienu apgūšanu. Īpaša loma šī perioda tekstilmākslas attīstībā pieder Latvijas Mākslas aka- dēmijas profesoram Rūdolfam Heimrātam, kura ieviestā izglītības metode, kā arī personīgie radošie mērķi ietekmēja kopējo nozares vir- zību vairākas sekojošās desmitgades. Attīstot tekstiliju par pilntiesīgu mākslas darbu, kurā iespējams vizualizēt māksliniecisko tēlu sižetiski vēstošā nozīmē, izveidojās īpašs laikmetīgajai tekstilmākslai raksturīgs tēmu loks. Tajā nemainīgi aktuālu vietu ieņēma folklorā un tautas mītiskajos priekšstatos balstīti tēlojumi. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu folkloras tematikas atklāsmē Latvijas tekstilmākslā ietverot periodu, kad par vienīgo radošo metodi mākslā tika noteikts sociālistiskais realisms. Pētījumā tiek skaidrots kādi aps- tākļi ierosināja un veicināja folkloras tematikas izvērsumu tekstiljās, aprakstīta tēlu atveides tekstiliskā specifika, kā arī ir izveidots pārskats par raksturīgākajiem piemēriem, kuros konstatējama ne tikai nosau- kumā minēta atsauce uz folkloras avotu, bet arī plašākā simboliskā nozīmē attiecināms vēstījums. Papildus atsevišķiem piemēriem tiek pētīts, kā interese par folkloru un tautas garīgo mantojumu kopumā ietekmējusi atsevišķu tekstilmākslinieku radošo darbu, īpaši izdalot Heimrāta skolas pārstāvju Aijas Baumanes un Ingas Skujiņas daiļradi. Pētījumā izmantotās metodes ir lietisko un rakstisko avotu analīze, biogrāfisko datu analīze, intervijas un etnogrāfiskā datu ieguves metode. Pētījumā ir secināts, ka folkloras tēma Latvijas profesionāla- jā tekstilmākslā atklājas īpašā, tekstilmateriāla īpašību ietekmētā veidā, kas ļauj izteikt māksliniecisko tēlu ne tikai tēlojoša satura veidā, bet arī materiālā kontekstā.