Daži agrāk aktuāli akadēmiskās dzīves aspekti: venia legendi un privātdocenta statuss pasaulē un Rīgas Politehnikumā (1862–1896)

Abstract

Pētījumā aplūkots privātdocenta statuss, kas pasaulē tika ieviests 18. gadsimtā un, sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz Otrā pasaules kara beigām, pastāvēja arī Latvijā. Privātdocenta statuss salīdzināts ar citu pasaules valstu, galvenokārt vācu tipa universitātēm. Jēdzienu «venia legendi» un «privātdocents» skaidrojumi ar piemēriem no Rīgas Politehnikuma (RP) mācībspēku darbības atspoguļo šos jēdzienus no dažādiem aspektiem, lai 21. gadsimtā būtu saprotams to lietojums iepriekšējos gadsimtos. Autors pētījumam izmantojis arhīvu dokumentus un bibliotēku krājumus, balstoties ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas, Vācijas un citu valstu zinātnieku atziņās. The study examines the status of a private docent, the academic position which was introduced across the world in the 18th century and which also existed in Latvia from the second half of the 19th century until the end of World War II. The status of the private docent as it used to be understood in Latvia is compared with other countries, mainly considering German-type universities. Definition of the terms «venia legendi» and «private docent» providing examples of academic activity of the lecturers of Riga Polytechnicum (RP) allow considering these concepts from various perspectives in order to make their meaning and usage in the previous centuries transparent for the users in the 21st century. Conducting the present research, the author has used archival documents and library collections, the theoretical framework includes the findings of not only the Latvian scientists, but also researchers from Russia, Germany and other countries.