{"title":"Inženiera Jāņa Jagara (1894–1970) profesionālā un sabiedriskā darbība","authors":"Indulis Zvirgzdiņš","doi":"10.7250/iav.2021.006","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Pētījums atklāj inženiera Jāņa Jagara (1894–1970) dzimtas un viņa darbības daudzpusību 20. gadsimtā. Viņš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada sākumā absolvējis Baltijas Tehnisko augstskolu (BTA), kas bija nodibināta uz RPI bāzes. J. Jagars darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), ar tās atbalstu kļuva par Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāju, pēc Kārļa Ulmaņa (1877–1942) organizētā valsts apvērsuma tika apcie¬tināts, pēc tam – atbrīvots un vadījis inženieru biroju, 1940. gada jūnijā iekļauts Augusta Kirhenšteina (1872–1963) vadītajā valdībā, ieņemot satiksmes ministra amatu. Otrā pasaules kara laikā evakuējies uz Padomju Krieviju. Pēc kara J. Ja¬gars bija Latvijas Valsts universitātes (LVU) docents, strādāja dažādos celtniecī¬bas projektēšanas institūtos. \n\nThe research reveals facts about the family of engineer Jānis Jagars (1894– 1970) and the versatility of his work in the 20th century. He studied at Riga Polytechnic Institute (RPI) and stayed in Russia during World War I. After returning to Latvia in the beginning of 1919, he graduated from the Baltic Technical University (BTU; Baltische Technische Hochschule, also Baltic Higher Technical School), which was established on the basis of RPI. J. Jagars participated in the activities of the Latvian Social Democratic Workers’ Party (LSDWP), which supported his becoming the Head of the Riga City Construction Board. After the coup organized by Kārlis Ulmanis (1877–1942) he was arrested, then – released, after which he headed an engineering office. In June 1940, he joined the government headed by Augusts Kirhenšteins (1872–1963), where he held the position of Minister of Transport. He evacuated to the Soviet Russia during World War II. After the war, J. Jagars was an Assistant Professor at the State University of Latvia (SUL) and worked in various construction design institutes.","PeriodicalId":116827,"journal":{"name":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","volume":"28 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"2021-10-15","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Inženierzinātņu un augstskolu vēsture","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.7250/iav.2021.006","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 0
Abstract
Pētījums atklāj inženiera Jāņa Jagara (1894–1970) dzimtas un viņa darbības daudzpusību 20. gadsimtā. Viņš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada sākumā absolvējis Baltijas Tehnisko augstskolu (BTA), kas bija nodibināta uz RPI bāzes. J. Jagars darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), ar tās atbalstu kļuva par Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāju, pēc Kārļa Ulmaņa (1877–1942) organizētā valsts apvērsuma tika apcie¬tināts, pēc tam – atbrīvots un vadījis inženieru biroju, 1940. gada jūnijā iekļauts Augusta Kirhenšteina (1872–1963) vadītajā valdībā, ieņemot satiksmes ministra amatu. Otrā pasaules kara laikā evakuējies uz Padomju Krieviju. Pēc kara J. Ja¬gars bija Latvijas Valsts universitātes (LVU) docents, strādāja dažādos celtniecī¬bas projektēšanas institūtos.
The research reveals facts about the family of engineer Jānis Jagars (1894– 1970) and the versatility of his work in the 20th century. He studied at Riga Polytechnic Institute (RPI) and stayed in Russia during World War I. After returning to Latvia in the beginning of 1919, he graduated from the Baltic Technical University (BTU; Baltische Technische Hochschule, also Baltic Higher Technical School), which was established on the basis of RPI. J. Jagars participated in the activities of the Latvian Social Democratic Workers’ Party (LSDWP), which supported his becoming the Head of the Riga City Construction Board. After the coup organized by Kārlis Ulmanis (1877–1942) he was arrested, then – released, after which he headed an engineering office. In June 1940, he joined the government headed by Augusts Kirhenšteins (1872–1963), where he held the position of Minister of Transport. He evacuated to the Soviet Russia during World War II. After the war, J. Jagars was an Assistant Professor at the State University of Latvia (SUL) and worked in various construction design institutes.