Juris Burlakovs, Rūta Ozola, Juris Kostjukovs, Ivars Kļaviņš, Oskars Purmalis, Māris Kļaviņš
{"title":"拉脱维亚西南部和立陶宛北部侏罗系粘土矿床性质/ Dienvidrietumu Latvijas un Ziemeļlietuvas juras mālaino nogulumu īpašības","authors":"Juris Burlakovs, Rūta Ozola, Juris Kostjukovs, Ivars Kļaviņš, Oskars Purmalis, Māris Kļaviņš","doi":"10.1515/msac-2015-0001","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Abstract Jurassic clay rich in organic matter from western Latvia is known already from early 19th century. Jurassic clays provide an interest because of high potential for innovative use due to its clay mineral composition jointly with organic material. Properties of the Jurassic clayey deposits were studied by using various physical and chemical methods. Material gained from field was tested by modern techniques such as UV-Vis, 3D fluorescence and FTIR - spectra, which show patterns of organic compounds in the clay material. AAS analyses characterized inorganic content. PXRD studies raised discussions about the origin of kaolin, illite and smectite and interactions among these clay minerals. Obtained results show that Jurassic clays with organic matter have future potential for possible use in cosmetic industry and as a sorbent material. Pētījumā gūtie rezultāti sniedz ziņas par Juras perioda mālaino nogulumu īpašībām, un palīdz salīdzināt šī perspektīvā derīgā izrakteņa īpašības. Juras sistēmas Kelovejas un Oksfordas stāvu nogulumi atrodami urbumu serdēs, atradnēs, kā arī pleistocēna ledāja atrauteņos jeb glasiodislokācijās. Līdz šim plašāki pētījumi notikuši Polijā un Lietuvā, salīdzinoši mazāk informācijas apkopots par Latvijas Juras māliem un to raksturojošām īpašībām. Šī pētījuma ietvaros paraugi tika ievākti Zoslēnu, Papiles un Lēģernieku atradnēs; to galvenās atšķirības saistās ar mālu frakcijas īpatsvaru salīdzinājumā ar pārējo nogulumu materiālu. Juras mālaino nogulumu sastāva īpatnības raksturotas, izmantojot granulometriskās analīzes, karsējuma zudumu, rentgendifraktometrisko un atomabsorbciometrijas metožu kompleksu; detalizēti pētīti arī nogulumu sastāvā esošie organiskie savienojumi, izmantojot UV-Vis un 3-D fluorescenci. Mālu sastāvā esošās organiskās vielas pamatā ir humusvielas, savukārt māla frakcijas neorganisko materiālu veido smektīts, illīts, kaolinīts un hlorīts aptuveni līdzīgās proporcijās, ko pierāda rentgendifraktometriskā izpēte. Agrākie pētījumi Polijā un Lietuvā liecina, ka dabiskās organiskās vielas, kas atrodamas Juras mālos, atspoguļo nogulumu veidošanās apstākļus. Juras māli var tikt izmantoti tālākos praktiskā pielietojuma pētījumos, kā arī, lai precīzāk raksturotu attiecīgā perioda paleoģeogrāfiskos apstākļus.","PeriodicalId":18239,"journal":{"name":"Materials Science and Applied Chemistry","volume":"58 1","pages":"12 - 5"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"2015-11-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"2","resultStr":"{\"title\":\"Properties of the Jurassic Clayey Deposits of Southwestern Latvia and Northern Lithuania / Dienvidrietumu Latvijas un Ziemeļlietuvas juras mālaino nogulumu īpašības\",\"authors\":\"Juris Burlakovs, Rūta Ozola, Juris Kostjukovs, Ivars Kļaviņš, Oskars Purmalis, Māris Kļaviņš\",\"doi\":\"10.1515/msac-2015-0001\",\"DOIUrl\":null,\"url\":null,\"abstract\":\"Abstract Jurassic clay rich in organic matter from western Latvia is known already from early 19th century. Jurassic clays provide an interest because of high potential for innovative use due to its clay mineral composition jointly with organic material. Properties of the Jurassic clayey deposits were studied by using various physical and chemical methods. Material gained from field was tested by modern techniques such as UV-Vis, 3D fluorescence and FTIR - spectra, which show patterns of organic compounds in the clay material. AAS analyses characterized inorganic content. PXRD studies raised discussions about the origin of kaolin, illite and smectite and interactions among these clay minerals. Obtained results show that Jurassic clays with organic matter have future potential for possible use in cosmetic industry and as a sorbent material. Pētījumā gūtie rezultāti sniedz ziņas par Juras perioda mālaino nogulumu īpašībām, un palīdz salīdzināt šī perspektīvā derīgā izrakteņa īpašības. Juras sistēmas Kelovejas un Oksfordas stāvu nogulumi atrodami urbumu serdēs, atradnēs, kā arī pleistocēna ledāja atrauteņos jeb glasiodislokācijās. Līdz šim plašāki pētījumi notikuši Polijā un Lietuvā, salīdzinoši mazāk informācijas apkopots par Latvijas Juras māliem un to raksturojošām īpašībām. Šī pētījuma ietvaros paraugi tika ievākti Zoslēnu, Papiles un Lēģernieku atradnēs; to galvenās atšķirības saistās ar mālu frakcijas īpatsvaru salīdzinājumā ar pārējo nogulumu materiālu. Juras mālaino nogulumu sastāva īpatnības raksturotas, izmantojot granulometriskās analīzes, karsējuma zudumu, rentgendifraktometrisko un atomabsorbciometrijas metožu kompleksu; detalizēti pētīti arī nogulumu sastāvā esošie organiskie savienojumi, izmantojot UV-Vis un 3-D fluorescenci. Mālu sastāvā esošās organiskās vielas pamatā ir humusvielas, savukārt māla frakcijas neorganisko materiālu veido smektīts, illīts, kaolinīts un hlorīts aptuveni līdzīgās proporcijās, ko pierāda rentgendifraktometriskā izpēte. Agrākie pētījumi Polijā un Lietuvā liecina, ka dabiskās organiskās vielas, kas atrodamas Juras mālos, atspoguļo nogulumu veidošanās apstākļus. Juras māli var tikt izmantoti tālākos praktiskā pielietojuma pētījumos, kā arī, lai precīzāk raksturotu attiecīgā perioda paleoģeogrāfiskos apstākļus.\",\"PeriodicalId\":18239,\"journal\":{\"name\":\"Materials Science and Applied Chemistry\",\"volume\":\"58 1\",\"pages\":\"12 - 5\"},\"PeriodicalIF\":0.0000,\"publicationDate\":\"2015-11-01\",\"publicationTypes\":\"Journal Article\",\"fieldsOfStudy\":null,\"isOpenAccess\":false,\"openAccessPdf\":\"\",\"citationCount\":\"2\",\"resultStr\":null,\"platform\":\"Semanticscholar\",\"paperid\":null,\"PeriodicalName\":\"Materials Science and Applied Chemistry\",\"FirstCategoryId\":\"1085\",\"ListUrlMain\":\"https://doi.org/10.1515/msac-2015-0001\",\"RegionNum\":0,\"RegionCategory\":null,\"ArticlePicture\":[],\"TitleCN\":null,\"AbstractTextCN\":null,\"PMCID\":null,\"EPubDate\":\"\",\"PubModel\":\"\",\"JCR\":\"\",\"JCRName\":\"\",\"Score\":null,\"Total\":0}","platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Materials Science and Applied Chemistry","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.1515/msac-2015-0001","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 2
摘要
摘要19世纪初,拉脱维亚西部富含有机质的侏罗纪粘土就已为人所知。侏罗纪粘土由于其粘土矿物与有机物质的结合而具有很高的创新利用潜力,因此引起了人们的兴趣。采用各种物理和化学方法研究了侏罗系粘土矿床的性质。利用紫外可见光谱、三维荧光光谱和红外光谱等现代技术对现场获得的材料进行了测试,显示了粘土材料中有机化合物的模式。原子吸收光谱分析表征了无机成分。PXRD研究引发了对高岭土、伊利石和蒙脱石的成因以及这些粘土矿物之间相互作用的讨论。结果表明,含有机质的侏罗系粘土在化妆品工业和吸附剂方面具有广阔的应用前景。Pētījumā gūtie rezultāti sniedz ziņas par Juras perioda mālaino nogulumu īpašībām, un paly īdz salīdzināt šī perspekt vā der gā izrakteņa īpašības。Juras sistēmas Kelovejas un Oksfordas stāvu nogulumi atrodami urbumu serdēs, atradnēs, kā ari pleistocēna ledāja atrauteņos jeb glasiodislokācijās。Līdz šim plašāki pētījumi notikuši polijuni lietuvna, salīdzinoši mazāk informācijas apkopots par Latvijas Juras māliem un to raksturojošām īpašībām。Šī pētījuma ietvaros paraugi tika ievākti Zoslēnu, Papiles un Lēģernieku atradnēs;到galvenās atšķirības saistās ar mālu frakcijas patsvaru salīdzinājumā ar pārējo nogulumu materiālu。Juras mālaino nogulumu sastāva patnības raksturotas, izmantojot granulometriskās analysizzes, karsējuma zudumu, rentgendifraktometrisko un atomabsorbciometrijas metožu kompleksu;detalizēti pētīti arji nogulumu sastāvā esošie organiskie savienojumi, izmantojot UV-Vis和3d荧光。Mālu sastāvā esošās organiskās vielas pamatā ir humusvielas, savukārt māla frakcijas neorganisko materiālu veido smekt ts, illyts, kaolinintts un hloryts aptuveni līdzīgās proporcijās, ko pierāda rentgendifraktometriskha izpēte。Agrākie pētījumi polijna lietuvna liecina, ka dabiskās organiskās vielas, kas atrodamas Juras mālos, atspoguļo nogulumu veidošanās apstākļus。Juras māli var tikt izmantoti tālākos praktisku pielietojuma pētījumos, kakari, lai precīzāk raksturotu attiecu gā perioda paleoģeogrāfiskos apstākļus。
Properties of the Jurassic Clayey Deposits of Southwestern Latvia and Northern Lithuania / Dienvidrietumu Latvijas un Ziemeļlietuvas juras mālaino nogulumu īpašības
Abstract Jurassic clay rich in organic matter from western Latvia is known already from early 19th century. Jurassic clays provide an interest because of high potential for innovative use due to its clay mineral composition jointly with organic material. Properties of the Jurassic clayey deposits were studied by using various physical and chemical methods. Material gained from field was tested by modern techniques such as UV-Vis, 3D fluorescence and FTIR - spectra, which show patterns of organic compounds in the clay material. AAS analyses characterized inorganic content. PXRD studies raised discussions about the origin of kaolin, illite and smectite and interactions among these clay minerals. Obtained results show that Jurassic clays with organic matter have future potential for possible use in cosmetic industry and as a sorbent material. Pētījumā gūtie rezultāti sniedz ziņas par Juras perioda mālaino nogulumu īpašībām, un palīdz salīdzināt šī perspektīvā derīgā izrakteņa īpašības. Juras sistēmas Kelovejas un Oksfordas stāvu nogulumi atrodami urbumu serdēs, atradnēs, kā arī pleistocēna ledāja atrauteņos jeb glasiodislokācijās. Līdz šim plašāki pētījumi notikuši Polijā un Lietuvā, salīdzinoši mazāk informācijas apkopots par Latvijas Juras māliem un to raksturojošām īpašībām. Šī pētījuma ietvaros paraugi tika ievākti Zoslēnu, Papiles un Lēģernieku atradnēs; to galvenās atšķirības saistās ar mālu frakcijas īpatsvaru salīdzinājumā ar pārējo nogulumu materiālu. Juras mālaino nogulumu sastāva īpatnības raksturotas, izmantojot granulometriskās analīzes, karsējuma zudumu, rentgendifraktometrisko un atomabsorbciometrijas metožu kompleksu; detalizēti pētīti arī nogulumu sastāvā esošie organiskie savienojumi, izmantojot UV-Vis un 3-D fluorescenci. Mālu sastāvā esošās organiskās vielas pamatā ir humusvielas, savukārt māla frakcijas neorganisko materiālu veido smektīts, illīts, kaolinīts un hlorīts aptuveni līdzīgās proporcijās, ko pierāda rentgendifraktometriskā izpēte. Agrākie pētījumi Polijā un Lietuvā liecina, ka dabiskās organiskās vielas, kas atrodamas Juras mālos, atspoguļo nogulumu veidošanās apstākļus. Juras māli var tikt izmantoti tālākos praktiskā pielietojuma pētījumos, kā arī, lai precīzāk raksturotu attiecīgā perioda paleoģeogrāfiskos apstākļus.