The Right to Be Forgotten: A Controversial Topic Under the General Data Protection Regulation

Jaunais datu aizsardzības regulējums attiecībā uz tiesībām tikt aizmirstam piedāvā indi­ vīdiem iespēju bez liekas kavēšanās no datu pārziņa panākt no šiem indivīdiem iegūto personas datu dzēšanu. Šīs tiesības izraisījušas debates, kas saistītas ar datu pārziņa veiktas datu apstrādes pārliecinošiem likumīgiem pamatiem, kas būtu primāri pār datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai pār tiesisku prasījumu pamatošanu, īstenošanu vai aizstāvēšanu. Tātad tiesības tikt aizmirstam tiek piemērotas ar īpašiem izņēmumiem, jo sevišķi gadījumos, kad personas dati saskaņā ar VDAR tiek apstrādāti nelikumīgi. Šī darba mērķis ir analizēt iemeslus, kuru dēļ datu dzēšanas tiesības var tikt atsauktas atbilstoši VDAR 17. panta 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem – priekšnosacījumu kopumam, kas jāizpilda, lai panāktu pagātnē iegūtās informācijas dzēšanu. Tiks analizēta arī Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu būtī­ ba, kuru rezultātā izstrādāts kritēriju kopums, lai atrastu saprātīgus risinājumus, panākot līdzsvaru starp šīm tiesībām un vārda un informācijas brīvību, mūsu tiesībām atcerēties un tiesiskās paļāvības nodrošināšanu. Pētījums apliecina nepieciešamību līdzsvarot paaugstinātu kontroli pār indivīdiem un citas pamattiesības saskaņā ar proporcionalitātes principu. atslēgvārdi: VDAR, tiesības tikt aizmirstam, pārbaude, ierobežojumi, ECT, EKT