{"title":"文化创意企业:意大利公共遗产管理的解决方案?","authors":"Eduardo Zampella","doi":"10.22364/iscflul.7.19","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"34 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":"{\"title\":\"Cultural and Creative Enterprise: A Solution for Management of Public Heritage in Italy?\",\"authors\":\"Eduardo Zampella\",\"doi\":\"10.22364/iscflul.7.19\",\"DOIUrl\":null,\"url\":null,\"abstract\":\"Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella\",\"PeriodicalId\":212350,\"journal\":{\"name\":\"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I\",\"volume\":\"34 1\",\"pages\":\"0\"},\"PeriodicalIF\":0.0000,\"publicationDate\":\"1900-01-01\",\"publicationTypes\":\"Journal Article\",\"fieldsOfStudy\":null,\"isOpenAccess\":false,\"openAccessPdf\":\"\",\"citationCount\":\"0\",\"resultStr\":null,\"platform\":\"Semanticscholar\",\"paperid\":null,\"PeriodicalName\":\"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I\",\"FirstCategoryId\":\"1085\",\"ListUrlMain\":\"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.19\",\"RegionNum\":0,\"RegionCategory\":null,\"ArticlePicture\":[],\"TitleCN\":null,\"AbstractTextCN\":null,\"PMCID\":null,\"EPubDate\":\"\",\"PubModel\":\"\",\"JCR\":\"\",\"JCRName\":\"\",\"Score\":null,\"Total\":0}","platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.19","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
Cultural and Creative Enterprise: A Solution for Management of Public Heritage in Italy?
Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella