Empowering Corporate Constituencies in the European Union: The Limits and Challenges of Non-Financial Disclosure

Līdz ar lielo transnacionālo korporāciju paplašināšanos, kā arī vides problēmu un klimata pārmaiņu saasināšanos valstu un starptautiskie likumdevēji arvien intensīvāk meklē iespējas korporatīvās sociālās atbildības veicināšanai. Lielās korporācijas faktiski atrodas privileģētā stāvoklī, kas ļauj ietekmēt gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas, ņemot vērā šo korporāciju darbības mērogu un teritoriālo paplašināšanos. Darbojoties dažādās valstīs, tās vienlaikus var savtīgi izmantot tajās pastāvošu atvieglotu normatīvo regulējumu, lai palielinātu savu peļņu vai arī, gluži pretēji, ar savu darbību uzlabotu darba apstākļus ievērojamam cilvēku skaitam un nodrošinātu vides aizsardzību pat tad, ja šajās jomās vietējā regulējuma nav vai tas nav pietiekams. Galvenais uzdevums ir atrast visefektīvāko risinājumu, kā virzīt lielo korporāciju spēcīgo ietekmi, lai tā veicinātu pozitīvas sociālās un vides izmaiņas. Likumdevēji visā pasaulē arvien vairāk pievēršas nefinanšu informācijas atklāšanas regulējumam kā iespējamajam risinājumam. Eiropas Savienības direktīva 2014/95/ES pieprasa atsevišķiem lieliem uzņēmumiem vadības ziņojumā vai atsevišķā paziņojumā iekļaut informāciju par dažādiem nefinanšu jautājumiem, sākot ar vides, sociālajiem un darba ņēmēju aspektiem un beidzot ar cilvēktiesību ievērošanu, pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem. Dalībvalstis tiek aicinātas ieviest konkrētāku regulējumu, lai veicinātu pārskatu sniegšanu par ilgtspēju šajās jomās. Lai gan iecere ir lieliska, pastāv pamats šaubīties, vai tas ir vairāk nekā tikai provizorisks pirmais solis. Atšķirībā no finanšu informācijas atklāšanas nefinanšu informācijas atklāšanas noteikumi, standarti un metrika joprojām ir samērā nepietiekami izstrādāti, tāpat kā izpratne par to, kuri vides, sociālie un pārvaldības jautājumi faktiski ietekmē finanšu rādītājus. Vissvarīgākais ir tas, ka pašreizējā sistēma nav pielāgota iespējamo ieinteresēto pušu dažādībai un neviendabīgumam. Kaut arī finanšu informācijas atklāšana galvenokārt vērsta uz pašreizējiem un potenciālajiem investoriem, nefinanšu informācijas atklāšanai ir lielākas iespējas sasniegt mērķi, kad tā veiksmīgi sasniedz visas ieinteresētās puses – uzņēmumu darbiniekus, klientus, piegādātājus, vietējās kopienas un plašu sabiedrības loku, kā arī varas iestādes. Tāpēc nefinansiālās informācijas pielāgošana C. Picciau, E. Rimini