Mineral Composition and Morphology of Dolocretes of the Devonian Burtnieki and Amata Formations, Latvia / Devona Burtnieku un Amatas svītas dolokrētu minerālais sastāvs un morfoloģija Latvijā

Abstract

Abstract Siliciclastic deposits of the Burtnieki Formation and the Amata Formation in Latvia contain carbonate inclusions in places. Morphological peculiarities and mineral composition indicate that these carbonates represent dolocretes formed during subaerial exposure events in Devonian Burtnieki and Amata times. Dolocretes show nodular and veiny structure, circumgranular cracks, and other features of brecciation, but massive dolocretes also have been found in the Amata Formation. These features indicate that the dolocretes formed under the influence of both groundwater activity and pedogenic processes. These dolocretes were formed during episodes of subaerial exposure in repeated processes of drying and wetting either due to fluctuations of the groundwater table or climate change from semi-arid to semi-humid. Latvijā plaši sastopamie devona Burtnieku un Amatas svītas klastiskie nogulumi (smilšakmeņi, aleirolīti un māli) daudzviet satur dolomīta ieslēgumus. Šo dolomīta veidojumu izplatība ģeoloģiskajā griezumā, morfoloģiskās īpatnības un minerālais sastāvs norāda, ka tie ir dolokrēti, kas veidojušies virszemei tuvos apstākļos subaerālās atsegšanās epizodēs Burtnieku un Amatas laikposmos. Mālainas Burtnieku svītas slāņkopas augšējo daļu Veczemju klintīs veido pedogēnas izcelsmes brekčijveida dolokrētu horizonts: mālainajos nogulumos izplatītas iegarenas un V-veida dolomīta konkrēcijas ar dzīslainu iekšējo uzbūvi, radiālām un riņķveida žūšanas plaisām, kas aizpildītas ar rupjkristāliska dolomīta cementu vai plaisās ieskalotu aleirītiski mālainu dēdējummateriālu. Amatas svītas smilšaini mālainajos nogulumos Vizuļu iezī vairākos līmeņos izplatīti dažādi dolomīta veidojumi - plātņainie, masīvie un brekčijveida dolokrēti. Amatas slāņkopas apakšējā daļā iegulošie dolomīta veidojumi atbilst gruntsūdens dolokrētiem: dolomīta veidojumi ir vāji vai vidēji konsolidēti, tajos saglabājušās klastisko nogulumu primārās sedimentācijas tekstūras, kā arī dolomīta cements izplatīts plātņu veidā. Virzienā uz Amatas slāņkopas augšu dolomīta veidojumi iegūst arī pedogēnas izcelsmes dolokrētiem raksturīgās pazīmes: masīvo dolokrētu horiontā nogulumiem ir dzīslveida uzbūve, riņķveida žūšanas plaisas, sākotnējo sīkslāņoto tekstūru pazīmes, kā arī šūnveida dolomīta tekstūras; brekčijveida dolokrētu horizontos sastopamas šūnveida dolomīta tekstūras mālainajos nogulumos, dolomīta konkrēcijas ir ar dzīslveida iekšējo uzbūvi, kā arī mikrokarsta pazīmēm uz konkrēciju virsmas. Šo pazīmju kopums Amatas svītas slāņkopā norāda uz dolokrētu veidošanos gan gruntsūdens, gan aerācijas zonā. Burtnieku un Amatas svītas dolokrēti veidojušies subaerālās atsegšanās epizodēs atkārtotu žūšanas un samirkšanas procesu ietekmē mainīgos semiarīda un subhumīda klimata apstākļos vai arī mainīga grunstsūdens līmeņa režīmā.