Transportlīdzekļa vadītāja bēgšanas kriminalizēšanas tiesiskie aspekti

Abstract

Šī brīža tiesiskais regulējums Latvijā par transportlīdzekļa vadītāja bēgšanu vai par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, paredz administratīvo atbildību, proti, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Bēgšana var notikt ar iemeslu to darīt vai bez šāda iemesla, piemēram, pārbaudot policijas darbinieku sagatavotības līmeni vai transportlīdzekļu tehniskās iespējas. Tā var būt saistīta 1) ar personas centieniem izvairīties no atbildības par iepriekš izdarītu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, 2) ar personas pārsteigšanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai arī 3) ar citām krimināltiesiskām sekām, piemēram, personai kāda kriminālprocesa ietvaros kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums un noteikta šīs personas meklēšana, kuras rezultātā persona tiks ievietota ieslodzījuma vietā. Centieni izvairīties no administratīvās atbildības vai kriminālatbildības ir biežākais transportlīdzekļa vadītāja bēgšanas iemesls, jo bēgšanas uzsākšanas brīdī vadītajam, kurš ir pieņēmis lēmumu par šādu rīcību, rodas kļūdains priekšstats par veiksmīgu bēgšanas rezultātu, kas lielākoties dažādu iemeslu dēļ tomēr beidzas ar vajātā transportlīdzekļa vadītāja notveršanu. Apzināta transportlīdzekļa vadītāja bēgšana, nepakļaujoties pilnvaroto amatpersonu prasībai apturēt transportlīdzekli, galvenokārt ir saistīta ar sabiedriskās drošības un satiksmes drošības apdraudējumu, jo, vadītājam bēgot, tiek izdarīti dažādi rupji ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kā rezultātā tiek apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, tostarp mazāk aizsargātie: gājēji, velosipēdu, mopēdu un motociklu vadītāji, tiek braukts ne tikai pa ceļiem, bet arī pa citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, proti, ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī pa vietām, kur transportlīdzekļu braukšanu pat nevarētu iedomāties, piemēriem, mežiem, pļavām, skvēriem, parkiem, bērnu rotaļu laukumiem. Ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas iemesli ir dažādi, galvenokārt tie ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana un transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu ietekmē. Bēgot persona vairāk uzmanības pievērš notiekošajam viņa transportlīdzekļa aizmugurē, kontrolējot operatīvā transportlīdzekļa un darbinieku rīcību, tādējādi novēršoties no ceļu satiksmes kontroles braukšanas virzienā, līdz ar to vadītājs rīkojas novēloti, savlaicīgi nesamazina transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, pieņem kļūdainus lēmumus. Ja transportlīdzeklis tiek vadīts, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ir jārēķinās, ka vadītāja reakcijas laiks palielinās, tādēļ vadītājs uz jebkurām satiksmes situācijas izmaiņām reaģē novēloti. Vienlaikus, palielinot transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, vadītāja redzes leņķis sašaurinās un veidojas redzes tuneļa efekts, kas vadītājam liedz iespēju izvairīties no savlaicīgi prognozējamām ceļu satiksmes situāciju izmaiņām salīdzinājumā ar normāliem braukšanas apstākļiem. Bēgšanas laikā transportlīdzekļu braukšanas ātrums nereti sasniedz atzīmi 200 km/h un pat vairāk. Vajāšanu veicošā transportlīdzekļa vadītājs ir privileģētā stāvoklī attiecībā pret bēgošā transportlīdzekļa vadītāju, jo bēgošā transportlīdzekļa vadītāja rīcība ir prognozējama, ceļu satiksmes situācija un turpmākais braukšanas virziens redzamības attālumā ir paredzams, un tas ļauj veiksmīgāk veikt vajāšanu. Bēgšana parasti beidzas ar bēgošā transportlīdzekļa vadītāja izraisītu ceļu satiksmes negadījumu ar vai bez cietušām vai bojāgājušām personām. Izraisītā ceļu satiksmes negadījuma sekas nav prognozējamas, tādēļ, ja neviena persona necieš, tā ir veiksme. Šī brīža tiesiskais regulējums nesasniedz Administratīvās atbildības likuma 13.pantā paredzēto soda mērķi, proti, administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas [1, 13. pants]. Par to, ka administratīvā soda mērķis netiek sasniegts, liecina Valsts policijas interneta vietnē regulāri publicētie paziņojumi par kārtējā bēgošā transportlīdzekļa vadītāja notveršanu, aprakstot vadītāja izdarītos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Šādu apgalvojumu apstiprina arī publiski pieejamie anonimizētie tiesu spriedumi, no kuriem izriet, ka vadītāju bēgšana ir bieži sastopams pārkāpums, kura iemesls ir iepriekš izdarīts administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, un ka bēgšanas laikā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi ar cietušām vai bojāgājušām personām vai bez tām. Iepriekš minētais ir pietiekams pamats tam, lai lemtu par transportlīdzekļa vadītāja bēgšanas kriminalizēšanu un vadītāja saukšanu pie kriminālatbildības par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus. The current legal regulation in Latvia regarding the fleeing of a driver or the failure to comply with the repeated requirement of such a person to stop a vehicle (for escape), which has been authorised to check the driver’s documents, provides for administrative responsibility, namely that the moped driver is subject to a fine of one hundred and seventy euros, while the driver of another vehicle (except drivers of bicycles) apply administrative arrest from ten to fifteen days, imposed fines ranging from a thousand two hundred to a thousand four hundred euros and subtract the right to drive for four years. An escape may be caused by a reason or without it, for example, by checking the level of training of police officers or technical capabilities of vehicles. Secondly, the escape may be linked to a person’s efforts to avoid liability for an administrative offence previously committed or a criminal offence or a person being surprised at the time of committing a criminal offence. Thirdly, it may be related to other criminal consequences, for example, a person who has suitable means of security within the framework of criminal proceedings – arrest and search for that person, which will result in the person being placed in custody. Efforts to avoid administrative responsibility or criminal liability are the most frequent reasons for the driver’s escape, since at the time of the start of the escape; the driver who has decided to do so has a false impression of a successful escape, which for various reasons ends in capturing the persecuted driver. According to the Author, the deliberate escape of the driver without being subject to the requirement of authorised officials to suspend the vehicle is mainly related to a threat to public safety and road safety, as the driver is fleeing, a variety of unacceptable road traffic offences are committed, resulting in the risk of other road users, including vulnerable, pedestrian, cycling mopeds, and motorcycle drivers, not only on the roads but also in other places that are not intended for driving vehicles, namely sidewalks, pedestrian roads, cycling paths, etc., as well as in places where driving cannot even be imagined, for example, forests, meadows, squares, parks, children’s playgrounds, courtyards and other places. Generally, the escape concludes with capturing the pursued driver immediately after the road accident he has caused. The causes of creating a road accident vary, mainly due to over-speeding or driving the vehicle under the influence of alcohol, narcotics, psychotropic and other intoxicating substances. When fleeing, the person pays more attention to what is happening in the rear of his vehicle, by controlling the behaviour of the operating vehicle and the personnel, thereby avoiding road traffic control in the direction of driving, so that the driver’s actions are delayed, they do not reduce the speed of the vehicle in due time, make erroneous decisions, etc. If the vehicle is driven under the influence of alcohol, narcotic, psychotropic or other intoxicating substances, it must be considered that the driver’s response time is increasing, so that the driver reacts late to any change in the traffic situation. Simultaneously, as the driving speed increases the driver’s visual angle decreases and creates a visual tunnel effect that prevents the driver from avoiding timely predictable changes in road conditions compared to normal driving conditions. During the flight, the vehicle’s speed often reaches the 200 km/h mark or even more. The driver of the pursuing vehicle is in a more privileged position than the driver of the fleeing vehicle because the behaviour of the fleeing driver is predictable, the traffic situation and the future direction of travel within sight are predictable and allow for more successful pursuit. The flight shall normally result in a road accident caused by the driver of the fleeing vehicle, with or without victims or fatalities. In the Author’s view, the consequences of the road accident caused are not predictable; if no one suffers, it is a success. The current legal regulation does not achieve the purpose of punishment provided for in Article 22 of the Latvian Code of Administrative Violations, namely, administrative punishment is a means of liability and is applied to educate a person who has committed an administrative violation in the spirit of observance of laws and so that the offender, as well as other persons, does not commit a new offense. It must be regarded that the purpose of administrative penalty is not achieved, according to the statements regularly published on the website of the Stat