{"title":"Role of Legal Science in Process of Alignment of National Law with EU Standards","authors":"Jelena Kostić, M. Bošković","doi":"10.22364/iscflul.7.24","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Eiropas Savienība ir balstīta unikālā vērtību sistēmā: tā ietver cilvēka cieņu un cilvēktiesības, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un likuma varu. Tāpēc visām kandidātvalstīm ir pienākums pieņemt šīs vērtības un iekļaut tās nacionālajā likumdošanā. Tomēr šis pro cess nenozīmē citu dalībvalstu noteikumu transkripciju valsts nacionālajos tiesību aktos. Dažās jomās, piemēram, tiesiskuma jomā, ES standarti ir “nesaistoši likumi”, kas kandidātvalstīm izvirza sarežģītu uzdevumu. Lai nodrošinātu pareizu saskaņošanas procesu, jāpatur prātā katras valsts ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras īpatnības. Turklāt valsts tiesību aktu saskaņošana ar ES standartiem ir ne tikai kandidātvalstu, bet arī dalībvalstu pienākums. Pēc jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanas vai spēkā esošo tiesību aktu izmaiņām katrai dalībvalstij ir pienākums noteiktajā termiņā saskaņot savus tiesību aktus ar tiem. Tiesību zinātnei ir nozīmīga loma nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis, tās uzdevums ir nodrošināt pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Tiesību zinātne sniedz ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, piedāvājot priekšlikumus nacionālās likumdošanas saskaņošanai ar noteiktu ES acquis, no citām jurisdikcijām gūto pieredzi, zināšanas par praksē pastāvošiem izaicinājumiem, kā arī ar starpdisciplināru pieeju, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi.","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"180 2 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.24","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 0
Abstract
Eiropas Savienība ir balstīta unikālā vērtību sistēmā: tā ietver cilvēka cieņu un cilvēktiesības, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un likuma varu. Tāpēc visām kandidātvalstīm ir pienākums pieņemt šīs vērtības un iekļaut tās nacionālajā likumdošanā. Tomēr šis pro cess nenozīmē citu dalībvalstu noteikumu transkripciju valsts nacionālajos tiesību aktos. Dažās jomās, piemēram, tiesiskuma jomā, ES standarti ir “nesaistoši likumi”, kas kandidātvalstīm izvirza sarežģītu uzdevumu. Lai nodrošinātu pareizu saskaņošanas procesu, jāpatur prātā katras valsts ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras īpatnības. Turklāt valsts tiesību aktu saskaņošana ar ES standartiem ir ne tikai kandidātvalstu, bet arī dalībvalstu pienākums. Pēc jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanas vai spēkā esošo tiesību aktu izmaiņām katrai dalībvalstij ir pienākums noteiktajā termiņā saskaņot savus tiesību aktus ar tiem. Tiesību zinātnei ir nozīmīga loma nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis, tās uzdevums ir nodrošināt pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Tiesību zinātne sniedz ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, piedāvājot priekšlikumus nacionālās likumdošanas saskaņošanai ar noteiktu ES acquis, no citām jurisdikcijām gūto pieredzi, zināšanas par praksē pastāvošiem izaicinājumiem, kā arī ar starpdisciplināru pieeju, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi.