Cultural and Creative Enterprise: A Solution for Management of Public Heritage in Italy?

Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I Pub Date : 1900-01-01 DOI:10.22364/iscflul.7.19

Eduardo Zampella

{"title":"Cultural and Creative Enterprise: A Solution for Management of Public Heritage in Italy?","authors":"Eduardo Zampella","doi":"10.22364/iscflul.7.19","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"34 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.19","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}

引用次数: 0

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella

查看原文本刊更多论文

文化创意企业:意大利公共遗产管理的解决方案?

本研究旨在分析 2018 年生效的意大利 "文化和创意企业 "法。该法被纳入 2018 年《预算法》。它标志着一场广泛而持久的法律、文化、政治和社会辩论的结束，这场辩论决定了允许私人行为者直接参与意大利巨大文化遗产的管理是否可取。文化企业 "的概念源于联合国教科文组织在 1972 年至 1987 年间开展的一系列研究，1982 年的最后一项研究对其进行了整合，提出了 "文化产业 "的概念。2005 年，美国提出了 "以艺术为导向的企业 "的定义。 2006 年，欧盟在 "欧洲文化经济 "研究中引入了 "创意产业 "类别。最后，意大利文化遗产部于 2009 年出版了 "创意白皮书"。意大利最近关于 "文化和创意产业 "的法律界定了一个创造、生产、销售、保存、改良或管理 "文化产品 "的部门，涉及文学、艺术领域的商品、服务以及艺术和智力作品。它还包括档案馆、图书馆、博物馆和文化遗产。该立法还规定，要想在这一领域开展业务，必须获得文化遗产部颁发的资格证书，并将其列入专门的登记册。根据该立法，文化和创意产业可获得财政补贴--但仅限于税收优惠（税收减免形式）。创意法》需要与最近通过的《第三部门法》协调一致。拟议的新法律实体--文化创意企业（CCE）--带来了一些法律问题。首先，根据《意大利民法典》第 2082 条的规定，这种公司的目的不是营利，而营利是企业家的典型目标，那么是否可能以及如何协调公司的结构。其次，必须确定商品共同基金是否是一种特殊类型的企业，以及它是否可以采取公司等集体企业的形式。有鉴于此，本研究的目的是在欧盟法律框架内研究新法人--企业社会责任联盟的规范性原则，并讨论为正确适用法律而需要澄清的某些法律问题。关键词：企业社会责任、文化创意企业、欧洲和国际定义、民法、商业企业框架、公法、文化遗产 E. Zampella

本文章由计算机程序翻译，如有差异，请以英文原文为准。

求助全文

约1分钟内获得全文求助全文

来源期刊

Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I

自引率

0.00%

发文量