{"title":"Sustainable Business: The Benefit Company Model","authors":"Matteo Rescigno, L. Folladori","doi":"10.22364/iscflul.7.39","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Uz peļņu orientēta uzņēmējdarbība daudzējādā ziņā aptver visu sabiedrību īpaši tādās jomās kā darbaspēks, veselība, vide un cilvēktiesības. Šis secinājums zinātnieku vidū rai sījis būtiskas diskusijas par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), meklējot atbildi uz šādiem jautājumiem: • Vai uzņēmuma vadītājiem, darbojoties biznesā, būtu jāpieņem lēmumi, ņemot vērā ne vien akcionāru privātās intereses, bet arī t. s. ieinteresēto pušu (darba ņēmēju, piegādātāju, patērētāju un plašākas uzņēmuma darbības ietekmētās sabiedrības daļas) intereses? • Vai ieinteresētās puses būtu jāiesaista izvēles izdarīšanā / lēmuma pieņemšanā pat lielākā mērā, nekā to prasa attiecīgās nozares likumdošana un noteikumi? Raksta mērķis ir rast atbildes uz šiem jautājumiem, analizējot atsevišķus korporatīvo tiesību noteikumus kā instrumentus ilgtspējīga uzņēmējdarbības modeļa veicināšanai, kā tas noteikts Itālijā ar likumu Nr. 208/2015 par tā dēvēto “sabiedriskā labuma uzņēmumu”. Šāda īpaša uzņēmuma forma radīta un attīstījusies 34 ASV pavalstīs. Tā pieprasa uzņēmumu direktoriem ne vien tiekties uz peļņas gūšanu kā galveno mērķi, bet arī nodrošināt uzņēmuma darbību sociālo un vides ilgtspējību. Analizējot īpašos pārvaldības un tirgus informācijas noteikumus, kas paredzēti šādam uzņēmuma veidam, rakstā vispirms norādīts, ka sabiedriskā labuma uzņēmuma direktoru īstenotie daudzveidīgie mērķi nevis palielina rīcības brīvību, pieņemot vadības lēmumus, bet drīzāk to ierobežo, jo peļņas gūšanas vārdā nedrīkst ignorēt pienākumu darboties sabiedriskam labumam, kas īpaši noteikts statūtos un atspoguļo šī veida uzņēmējdarbības mērķi. Izmantojot tādus juridiskos veidojumus kā sabiedriskā labuma uzņēmums, tiesiskajai sistēmai tiek uzticēta sociālās tirgus ekonomikas veidošana, kura pasludināta par Eiropas uzņēmējdarbības likumdošanas mērķi. atslēgvārdi: uzņēmums, peļņa, ilgtspēja, korporatīvā sociālā atbildība","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"16 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.39","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 0
Abstract
Uz peļņu orientēta uzņēmējdarbība daudzējādā ziņā aptver visu sabiedrību īpaši tādās jomās kā darbaspēks, veselība, vide un cilvēktiesības. Šis secinājums zinātnieku vidū rai sījis būtiskas diskusijas par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), meklējot atbildi uz šādiem jautājumiem: • Vai uzņēmuma vadītājiem, darbojoties biznesā, būtu jāpieņem lēmumi, ņemot vērā ne vien akcionāru privātās intereses, bet arī t. s. ieinteresēto pušu (darba ņēmēju, piegādātāju, patērētāju un plašākas uzņēmuma darbības ietekmētās sabiedrības daļas) intereses? • Vai ieinteresētās puses būtu jāiesaista izvēles izdarīšanā / lēmuma pieņemšanā pat lielākā mērā, nekā to prasa attiecīgās nozares likumdošana un noteikumi? Raksta mērķis ir rast atbildes uz šiem jautājumiem, analizējot atsevišķus korporatīvo tiesību noteikumus kā instrumentus ilgtspējīga uzņēmējdarbības modeļa veicināšanai, kā tas noteikts Itālijā ar likumu Nr. 208/2015 par tā dēvēto “sabiedriskā labuma uzņēmumu”. Šāda īpaša uzņēmuma forma radīta un attīstījusies 34 ASV pavalstīs. Tā pieprasa uzņēmumu direktoriem ne vien tiekties uz peļņas gūšanu kā galveno mērķi, bet arī nodrošināt uzņēmuma darbību sociālo un vides ilgtspējību. Analizējot īpašos pārvaldības un tirgus informācijas noteikumus, kas paredzēti šādam uzņēmuma veidam, rakstā vispirms norādīts, ka sabiedriskā labuma uzņēmuma direktoru īstenotie daudzveidīgie mērķi nevis palielina rīcības brīvību, pieņemot vadības lēmumus, bet drīzāk to ierobežo, jo peļņas gūšanas vārdā nedrīkst ignorēt pienākumu darboties sabiedriskam labumam, kas īpaši noteikts statūtos un atspoguļo šī veida uzņēmējdarbības mērķi. Izmantojot tādus juridiskos veidojumus kā sabiedriskā labuma uzņēmums, tiesiskajai sistēmai tiek uzticēta sociālās tirgus ekonomikas veidošana, kura pasludināta par Eiropas uzņēmējdarbības likumdošanas mērķi. atslēgvārdi: uzņēmums, peļņa, ilgtspēja, korporatīvā sociālā atbildība